Beļģijā padziļinās politiskais haoss

Beļģijā padziļinās politiskais haoss. Tikko izgāzās kārtējais mēģinājums izveidot jaunu valdību, jo flāmu nacionālistu partija atteicās turpināt sarunas. Atgādināsim, ka jau 13 mēnešus kopš ārkārtas parlamenta vēlēšanām Beļģijas politiķi nevar izveidot jaunu valdību. Ko darīt tālāk, pagaidām nav skaidrs.
*
"Lai kā es gribētu, tomēr uz šī dokumenta pamata nav iespējams uzsākt sarunas, kas varētu vainagoties ar panākumiem," ar šādiem vārdiem Flāmu Nacionālās alianses vadītājs Barts de Vevers paziņoja, ka nevēlās turpināt sarunas par valdības veidošanu ar Beļģijas Sociālistu partijas līderu Elio di Rupo, kuram karalis Alberts II ir uzticējis valdības veidošanu.
De Vevers sacīja, ka sākotnēji viņš ir atbalstījis 111 lappušu garo dokumentu, ko iesniedza franču valodā runājošais di Rupo. Tomēr izpētot šo dokumentu sīkāk, kļuva skaidrs, ka flāmu nacionālistiem nav pieņemama di Rupo piedāvātā nodokļu paaugstināšana.
Komentējot jaunākos notikumus, Beļģijas laikraksti netaupa kritiku nedz sociālistiem, nedz flāmu nacionālistiem. Dažas franču valodā rakstošās avīze di Rupo nodēvēja par "flāmu nacionālistu uzticīgo pūdeli", savukārt viņa sociālistu partiju - par "deģenerātiem, kuri nav spējīgi pieņemt lēmumus".
Kritika tika veltīta arī flāmu nacionālistiem. Lūk citāts no franču valodā rakstošās avīzes- "Flāmu nacionālā alianse ir nevis demokrātiska partija, kas ir spējīga vienoties par kompromisu, bet gan totalitārs spēks."
Ne mazāk kritiski ir arī flāmu valodā rakstošie laikraksti. Avīze "Het Nieuwsblad" savā komentārā raksta, ka flāmu nacionālists de Vevers un valoņu sociālists de Rupo nekad nebūs vienā valdībā. Citāts no laikraksta komentāra-
"Tas, kā de Vevers izturas pret di Rupo ļauj mums secināt, ka arī viņi paši ir nonākuši pie tāda secinājuma. De Vevers ar visu cieņu parādīja di Rupo vidējo pirkstu."
Kas varētu notikt tālāk vēl nav zināms. Pastāv iespēja, ka partijas var turpināt sarunas un panākt vienošanos arī bez flāmu nacionālistiem. Tomēr beļģu politiķi baidās to darīt, jo tas var tikai vairot flāmu nacionālistu popularitāti. Ir iespējamas arī jaunas parlamenta vēlēšanas. Tomēr to iznākums varētu būt ļoti līdzīgs pašreizējam spēku samēram parlamentā un tādēļ krīzi neatrisinātu.
Beļģijas politiskā krīze rada satraukumu arī finanšu tirgos, jo valstij ir liels parāds un valdībai būtu aktīvi jāķeras pie tā mazināšanas, ieviešot dažādus taupības pasākumus. Tomēr bez pilntiesīgas valdības tas nav iespējams.
Jāpiebilst, ka Beļģijas politiskā krīze faktiski turpinās jau kopš 2009. gada, kad Hermans van Rompejs pameta Beļģijas premjera amatu, lai kļūtu par pirmo Eiropadomes priekšsēdētāju, jeb tā saucamo Eiropas Savienības prezidentu. Iva Leterma vadītā valdība, kas tika izveidota pēc van Rompeja aiziešanas, nenoturējās pat gadu, un 2010. gada jūnijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Tomēr arī pēc vēlēšanām politiķi nevar vienoties par jaunu ministru kabinetu. Visu šo laiku Beļģiju vada iepriekšējā valdība ar Ivu Letermu priekšgalā.