Latvijas Radio ar Vilku pārrunāja dažādu izstāšanās scenāriju iespējamo ietekmi uz Lielbritānijas un Eiropas Savienības ekonomiku.
Vērojot notikumus Lielbritānijā, Vilks nācis pie secinājuma, ka tā dēvētā bezvienošānās "Brexit" gadījumā, rezultāts būtu totāls haoss. "Lielbritānija nav absolūti gatava ne robežkontrolei, ne preču pārbaudei. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tas ir viens no faktoriem, kurā Lielbritānijas politiķiem sen vajadzēja saprast - kā var spēlēties ar savas valsts likteni?" pauda Vilks.
Bijušais finanšu ministrs uzskata, ka šāds britu politiķu vienaldzīgums viņam ir liels pārsteigums. "Saprotams būtu, ja tā būtu trešās pasaules valsts. Ņemot vērā šīs valsts pieredzi, man tas ir pārsteigums. Pilnīgi skaidrs, ka ir vajadzīgs pārejas periods. Domājams, ka tur pat daži mēneši neko nelīdzētu. Tur vairāki gadi ir vajadzīgi. Ja tiešām grib kontrolēt visu, tam ir vajadzīgi resursi un izpratne. Tā kā tas ir tāds pilnīgi nesagatavots [process]. Arī noslēgt līgumus ar citām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, Lielbritānija nespēj," teica Vilks.
Intervijā viņš atzina, ka viņu pārsteidz tas, cik skaļi runā uzņēmēji un sabiedrība, uzsverot, ka "Brexit" process nav vadāms un ir aizgājis pašplūsmā, bet politiķi to neņem vērā. "Tas nav iespējams. Šeit kaut kā to ignorē. Katru dienu lasu, cik viss ir slikti, bet politiķi vienkārši stūrgalvīgi turpina stūrēt savā virzienā. Tas ir strupceļš un liela pieredze katrai valstij - pataisīt procesu par pilnīgi nevadāmu," stāstīja Vilks.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas parlamenta deputāti ceturtdienas, 14. marta, vakarā atbalstīja "Brexit" atlikšanu. Pagarinājums tiks noteikts līdz 30. jūnijam, ja līdz 20. martam parlamentā tiks apstiprināta premjeres Terēzes Mejas panāktā vienošanās ar Briseli par izstāšanos no Eiropas Savienības.
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.
Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.
