Impīčmenta tiesa pret migrācijas lietu ministri Ingeru Stējbergu Dānijā ir pirmais šāds mēģinājums notiesāt politiķi teju trīsdesmit gadu laikā. Pret viņu vērsusies lielākā daļa Dānijas parlamenta – Folketinga – deputātu, tostarp no viņas pašas savulaik pārstāvētās Liberālās partijas, kas vaino politiķi nepieņemamu lēmumu pieņemšanā bēgļu krīzes laikā 2016. gadā.
Toreiz, kad viņa bija migrācijas lietu ministre labēji centriskajā valdībā, tika pieņemti vairāk nekā simt dažādi jauni ierobežojumi, kas attiecās uz migrantiem un patvēruma meklētājiem.
Impīčmenta lietā minēti tādi ierobežojumi kā migrantu ģimeņu izšķiršana pēc nokļūšanas Dānijā, tostarp gadījumos, kad viens no laulātajiem nebija pilngadīgs, vērtslietu konfiscēšana patvēruma meklētāju centros un reklāmas kampaņas izvēršana arābu valstīs, lai atturētu potenciālos migrantus no došanās uz Dāniju.
Īpašu rezonansi sabiedrībā izraisīja pārrunātais, taču nerealizētais plāns sūtīt par noziegumu izdarīšanu notiesātus migrantus uz neapdzīvotu salu Baltijas jūrā, kā arī sociālajos tīklos izplatīts foto, kurā ministre redzama, 50 jaunu migrācijas ierobežojumu pieņemšanu nosvinot ar kūku.
Stējberga, reaģējot uz pieaugošo kritiku, izstājās no partijas, taču argumentē, ka impīčmentam neesot pamata. Viņa skaidroja, ka centusies aizsargāt nepilngadīgās meitenes, kas bija piespiestas pret savu gribu stāties laulībā.
“Es zinu to, ko esmu teikusi, un es zinu, ko esmu darījusi, līdz ar to man ir skaidrs, ka gaidu attaisnojošu spriedumu,” norādīja Stējberga.
Gaidāms, ka impīčmenta prāva ilgs līdz decembrim un bijušajai ministrei notiesāšanas gadījumā draud naudassods un pat cietumsods.
Līdzīgs precedents Dānijas vēsturē jau bijis 1995. gadā, kad bijušais tieslietu ministrs Ēriks Ninns-Hansens tika notiesāts uz četriem mēnešiem nosacīti par mēģinājumiem bloķēt Šrilankas bēgļu mēģinājumus Dānijā nogādāt savas ģimenes.