ASV valdības pārstāvis tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjerministru Krišjāni Kariņu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, lai apspriestu Krievijas agresiju Ukrainā un drošības situāciju reģionā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Latvijā ieradās savas Eiropas turnejas ietvaros. Pirms vizītes Rīgā Blinkens viesojās Polijā, Moldovā un Lietuvā. Šī brauciena nolūks ir apliecināt, ka ASV ir kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem brīdī, kad Krievija uzbrūk Ukrainai un izsaka draudus arī citām valstīm.
Blinkens kopīgajā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču slavēja ciešās ASV un Latvijas attiecības un uzsvēra to, cik pašlaik svarīgi ir aizsargāt abu valstu kopīgās vērtības – mieru un drošību.
Runājot par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, ASV valsts sekretārs sacīja, ka vairāk nekā pusotrs miljons ukraiņu bijuši spiesti pamest dzimteni, bet vēl ļoti daudzi nevar izkļūt no pilsētām, kuras nemitīgi apšauda krievu spēki.
„Krievija mērdē badā tādas pilsētas kā Mariupoli. Tas ir apkaunojoši. Pasaule saka Krievijai: pārtrauciet šos uzbrukumus tūlīt. Ļaujiet piegādāt pārtiku un medikamentus. Ļaujiet cilvēkiem droši doties prom. Un izbeidziet pašu uzsākto karu pret Ukrainu,” sacīja Blinkens.
ASV valsts sekretārs atkārtoti noraidīja iespēju, ka NATO varētu noteikt lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas gaisa telpā.
Uz Latvijas Televīzijas jautājumu par to, ko vēl sabiedrotās valstis var darīt Ukrainas labā, ja neaizslēdz gaisa telpu, kā Ukraina to atkārtoti lūdz, Blinkens lika saprast, ka lidojumu aizlieguma zona virs Ukrainas nebūs, bet valstu uzdevums ir darīt visu, lai Ukraina būtu spēcīga sevi aizstāvēt.
“Es esmu ar NATO ģenerālsekretāru runājis par šo gaisa telpu, un vēlreiz atgādinot, lai būtu pilnībā skaidrs – mūsu visu pūliņi ir izbeigt šo karu tik ātri, cik vien iespējams. Un tas, ko mēs negribam, ir to paplašināt mūsu pašu teritorijās.
Lidojumu aizliegumu zona nozīmē, ka, ja Krievijas lidmašīnas ienāk Ukrainas gaisa telpā, mums tās ir jānotriec, un tas rada lielu tieša konflikta risku starp NATO un Krieviju. Un tas jau būtu daudz plašāks. Un tajā nav ieinteresēts neviens, tajā skaitā Ukrainas cilvēki,” pauda Blinkens.
ASV ārlietu vadītājs uzsvēra, ka Savienotās Valstis un NATO sabiedrotie ir gatavi stāties pretī jebkādiem draudiem.
"Mēs aizsargāsim katru NATO teritorijas collu pret agresiju, neraugoties uz to, kurš un kad uzbruks. Mēs dzelžaini apņemamies aizsargāt NATO līguma 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienam alianses loceklim ir uzbrukums visai aliansei. ASV prezidents Baidens to ir nodēvējis par svētumu. Tāpēc nevienam par to nebūtu jāšaubās,” viņš teica.
Blinkens sacīja, ka to uzskatāmi apliecina NATO lēmums pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, arī Latvijā.
Lai gan pašlaik nav lēmuma par pastāvīgu NATO spēku izvietojumu Baltijas valstīs, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šis jautājums ir aktualizējies un ASV jau regulāri pārskata savu spēku izvietošanu atbilstoši situācijai, pirmdien preses konferencē Rīgā apliecināja Blinkens. Viņš uzsvēra, ka ASV arī turpmāk sūtīs savus karavīrus uz Baltijas valstīm to aizsardzības stiprināšana.
Latvijas ārlietu ministrs sarunā ar Blinkenu pauda nostāju, ka šeit NATO spēkiem ir jāatrodas pastāvīgi, “jo nav ilūziju, kāda būs Krievija prezidenta [Vladimira] Putina laikā”.
“Neredzu nevienu labu iemeslu domāt, ka Krievija mainīs savu politiku,” piebilda Rinkēvičs.
ASV un Baltijas valstis strādājot arī pie reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanas, lai samazinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atkarību no Krievijas energoresursiem. Tāpat notiekot darbs pie mūsu valstu kiberdrošības stiprināšanas, lai novērstu uzbrukumus kritiski svarīgajai infrastruktūrai, piebilda Blinkens.
Rinkēvičs informēja, ka ir apspriesta palīdzība Ukrainai un tālākie soļi sankciju politikā, jo ir būtiski ne tikai noteikt sankcijas, bet arī tās pildīt, tāpēc ar ASV “vienojāmies par ciešu informācijas apmaiņu, lai atrastu visus oligarhu īpašumus”, visus kontus, kustamo un nekustamo mantu un pakļautu sankcijām. Šajā jautājumā transatlantiska sadarbība ir īpaši būtiska, norādīja Rinkēvičs.
Iepriekš “De facto” ziņoja, ka Latvijas iestādes kavējas arestēt Putinam pietuvinātā oligarha Pjotra Avena īpašumus, jo tie nepieder viņam kā privātpersonai, un ne par visiem īpašumiem tām bija informācija.
Rinkēvičs atzina, ka, redzot, ko Krievija dara Ukrainā, ir skaidrs, ka mums ir jāstiprina gaisa aizsardzība, krasta apsardze, un šie jautājumi ir pārrunāti ar ASV valsts sekretāru, un “redzam gatavību strādāt kopā ar mums”, un ir pārliecība, ka ir sapratne, ka jārisina šie jautājumi.
Rinkēvičs arī pauda, ka gan Ārlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija, gatavojoties NATO samitam Madridē, kurā spriedīs par jaunu stratēģisko koncepciju, gatavo pozīciju, kā nodrošināt efektīvu visu NATO valstu aizsardzību. NATO spēku klātbūtne būtu tik ilgi, cik tas būtu nepieciešams, “cik būs Putina režīms, tik būs nepieciešama šī klātbūtne, un varbūt tālāk”.
Blinkens arī uzsvēra, ka Latvija, kas pārdzīvojusi padomju gadus, ļoti labi saprot notiekošo Ukrainā un ka pasaulei vajag aizstāvēt Ukrainas tiesības būt brīvai un neatkarīgai valstij.
Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Krievijas karam pret Ukrainu būs nopietnas ilgtermiņa sekas visas Eiropas drošībā un aizsardzībā, informēja Ārlietu ministrija.
Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka ir jāturpina spēcīgs un koordinēts starptautisks diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens pret Krieviju.
Rinkēvičs pauda gandarījumu par operatīvo sankciju koordināciju starp Eiropas Savienību un ASV, kam ir jāierobežo Krievijas finansiālās iespējas turpināt agresiju. Ministrs arī pauda atbalstu pasākumiem, lai ierobežotu Krievijas dezinformācijas kampaņu par karu Ukrainā.
“Svarīgi panākt, lai Krievijas iedzīvotājiem būtu pieejama alternatīva, cenzūras centieniem nepakļauta informācija ar globālo sociālo tīklu, piemēram, “YouTube”, “Facebook” un citu digitālo platformu starpniecību,” sacīja ministrs.
Runājot par enerģētisko neatkarību, Rinkēvičs akcentēja darbu energoresursu piegāžu diversifikācijas jomā. Latvija strādā, lai palielinātu gāzes piegādes no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa un varētu pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Ministrs informēja, ka tiek strādāts, lai izveidotu stratēģiskās gāzes rezerves, taču ir būtiski veicināt sadarbību arī ar LNG piegādātajiem, tostarp ASV.
Rīgā esot, Blinkens tiksies arī ar Izraēlas ārlietu ministru Jairsu Lapidu, kurš speciāli atbraucis uz Rīgu, lai satiktu ASV valsts sekretāru sarunās par risinājumiem Ukrainas karā, tā kā Izraēla šobrīd aktīvi vēlas kļūt par Ukrainas un Maskavas miera sarunu vidutāju.
Rīgā pirmdien viesojās arī Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hūkstra. Viņš tikās ar Rinkēviču, lai pārrunātu aktualitātes, kas skar Krievijas uzbrukumu Ukrainai un citus ar drošības politiku saistītus jautājumus.
Abi ministri arī dosies uz Ukrainas vēstniecību Rīgā nolikt sveces un ziedus, paužot atbalstu Ukrainai un nosodot Krievijas iebrukumu.
KONTEKSTS:
Nedēļu pēc tam, kad Krievija bija sākusi iebrukumu Ukrainā, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens devās vizītē uz Eiropu, apmeklējot Beļģiju, Poliju, Moldovu, Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vizītes laikā Moldovā viņš apsolījis finansiālu palīdzību valstij, lai viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm spētu tikt galā ar milzīgo bēgļu pieplūdumu no kara pārņemtās Ukrainas.
Tāpat Blinkens svētdien, 6. martā, norādīja, ka ASV un Eiropa aktīvi pārrunā iespējas vērsties pret Krievijas fosilā kurināmā nozari.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
