Kopš mēneša sākuma Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam Brazīlijā bijusi augšupejoša tendence, un šonedēļ sasniegts augstākais punkts. Mirušo skaits pārsniedzis 3700 diennaktī. Tā ir visdrūmākā mirstības statistika visā pandēmijas laikā valstī, kur dzīvo trīs procenti no pasaules iedzīvotājiem.
Brazīlijā ar Covid-19 miruši jau 314 000 cilvēku, un šajā ziņā Brazīlija ieņem otro vietu pasaulē aiz ASV, kur ar Covid-19 miruši ap 545 000 cilvēku. Taču pēdējā laikā situācija ASV uzlabojas, kamēr Brazīlijā tā kļūst arvien sliktāka.
Īpaši lipīgs vīruss
Gan Brazīlijā, gan tās kaimiņvalstīs izplatās īpaši lipīgais vīrusa Amazones variants, kura dēļ slimnīcās nonāk arī arvien vairāk jauniešu.
“Runājot par Covid-19 variantu, kuru sauc par P1 un ko pirmo reizi Brazīlijas zinātnieki atklāja Amazones pavalstī 2020. gada beigās, tagad tas konstatēts 15 valstīs un teritorijās Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Karību salās,” vēsta Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Silvēns Aldigjēri.
Ārkārtīgi smagā epidemioloģiskā situācija nostādījusi Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru sarežģītā situācijā. No vienas puses, viņš bijis viens no skaļākajiem Covid-19 bīstamības noliedzējiem – pats vīrusu pārslimojis, nosaucot to par parastu gripu, bet tautiešiem ieteicis “pārāk nečīkstēt.” No otras puses – pārpildīto slimnīcu dēļ tik un tā nākas ieviest ierobežojumus.
Līdz ar to prezidentu kritizē gan tie iedzīvotāji, kas prezidentam pārmet vieglprātīgu attieksmi pret Covid-19, gan arī protestētāji, kuriem jau līdzšinējie ierobežojumi šķiet par stingru.
Prezidents zaudē atbalstītājus
Šī krīze turpinās laikā, kad Brazīlijā arvien vairāk cilvēku nonāk uz nabadzības sliekšņa un gatavi pārkāpt epidemioloģiskās prasības, lai kaut nedaudz nopelnītu.
“Ja es nestrādāšu, es neēdīšu. Man jārūpējas par ģimeni un jāmaksā rēķini, tāpēc arī riskēju ar savu dzīvību netīrajā autobusā,” secina celtnieks Silvanejs da Roha.
Covid-19 krīzes dēļ prezidenta Bolsonaru popularitāte krīt. Viņš centies to labot, mainot ministru kabinetu , tostarp arī aizsardzības un ārlietu ministru, savukārt veselības ministra portfelis viņa prezidentūras divos gados mainījis īpašnieku jau četras reizes.
Vienlaikus labējais prezidents arī centies nodrošināt ietekmi armijā, saskaroties ar sīvu pretestību – vienlaicīgi par atkāpšanos no amata paziņojuši visi Brazīlijas bruņoto spēku augstākie komandieri.
Brazīlijas kongresā prezidenta haotiskās rīcības dēļ pieaug runas par impīčmentu, radot augsni tam, ka gan politiskā, gan epidemioloģiskā situācija valstī kļūs arvien nestabilāka.