ĪSUMĀ:
- Joprojām viskarstākās debates ir par to, ko darīt ar sauszemes robežu Īrijā.
- Nav skaidrības arī par robežu ar Gibraltāru.
- Vairums ES ārlietu ministru apgalvo, ka trešdien Briselē nekāda vienošanās ar Lielbritāniju netiks panākta.
Vēl svētdienas vakarā uzplaiksnīja ziņas, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas starpā varētu būt jauns vienošanās pavērsiens, tā kā pēkšņi uz Briseli ir devies Lielbritānijas „Brexit” ministrs Dominiks Rābs, lai tiktos ar sarunvedi no Eiropas Komisijas puses Mišelu Barnjē, taču jau tajā pašā vakarā Rābs atgriezās Londonā, liekot saprast, ka sarunās atkal ir iestājies strupceļš. Gan Brisele, gan Londona pašas bija nolikušas šo laiku kā robežšķirtni, lai līdz trešdien gaidāmajai līderu sanāksmei Briselē pēc tik ilga un mokoša ceļa tomēr varētu rast vienošanos un spētu līderiem piedāvāt jau tādu sarunu rezultātu, kas liecinātu, ka līdz gada beigām visi punkti uz i būs salikti.
Joprojām viskarstākās debates ir par to, ko darīt ar Īrijas salu, jo, ja Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības vienotā tirgus un muitas savienības, tas teorētiski nozīmē, ka starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju ir jāatjauno robeža, kas nozīmētu milzīgas gan politiskās, gan ekonomiskās pārmaiņas un apgrūtinājumu. Otrs strīdus objekts ir arī par to, kam turpmāk būs noteicošā loma vienošanās uzraudzībā un kontrolē, vai tā būs Eiropas Savienības tiesa, vai kāda cita instance.
Gaidāmajā Eiropas Savienības līderu sanāksmē Briselē vienošanās ar Lielbritāniju par „Brexit” netiks panākta, to saka vairums Eiropas Savienības ārlietu ministru, kuri šodien tiekas Luksemburgā, un Latvijas Radio telefonsarunā apstiprina arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, sakot, ka patlaban grūtākās diskusijas ir pašas Lielbritānijas valdībā par vienošanās pamatnostādnēm.
Visu interesēs ir, lai šī vienošanās būtu tāda, ko varētu ratificēt gan Lielbritānijas, gan Eiropas Parlaments, uzsver Edgars Rinkēvičs.
„Brexit” sarunu iznākumā īpaši ieinteresētās Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs medijiem atzina, ka, viņaprāt, visi būtu gribējuši redzēt lielāku skaidrību „Brexit” jautājumos. Nožēlu par to, ka sarunas atkal ir apstājušās, izteica Spānijas ārlietu ministrs Žuzeps Borels, bilstot, ka tomēr nevajag dramatizēt, jo vēl ir laiks.
,„Pirms trim, četrām dienām cilvēki cerēja, ka būs iespējama vienošanās jau šonedēļ, bet tagad izskatās, ka tā nebūs. Taču tās nav termiņa beigas. Mēs turpināsim sarunas, un man patiešām ir grūti iedomāties, ka mēs nepanāksim vienošanos,” teica Borels.
Spānija līdzīgi kā Īrija ir ieinteresēta teritoriālajos jautājumos pēc „Brexit”, jo valsts dienvidos atrodas Lielbritānijai pakļautais Gibraltārs, un ir jautājums, kāda un vai šeit veidosies robeža. Eiropas Savienības valstu vadītāji Briselē ieradīsies trešdienas vakarā un turpinās sarunas ceturtdien. Iepriekš bija plānots, ka jau šonedēļ izdosies panākt tādu „Brexit” vienošanās pakāpi, kas ļautu jau novembrī pielikt sarunām punktu un sākt apstiprināšanu Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir paredzēta marta nogalē.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
