Slavenais Portobello tirgus Londonā, kas vienā buķetē apvieno pārtikas, apģērbu, saimniecības preču un krāmu lietu tirgotājus, ir vieta, kur ikdienā satiekas Lielbritānijas mazie uzņēmēji. Un gluži kā visa tirdzniecības nozare kopumā, arī viņi gaida, ar ko beigsies ieilgušās sarunas par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tālākajām attiecībām – vai, ja vienošanās nebūs, spēkā stāsies tādi tarifi, kas preces sadārdzinās līdz nesasniedzami augstam līmenim un gluži vienkārši būs jāslēdzas ciet.
“Ja būs jāmaksā 30% nodoklis par kādu sieru, vai cilvēki to joprojām varēs atļauties, it īpaši pēc Covid-19?
Ja mārciņas vērtība samazināsies, tas ietekmēs pirkšanu, jo mēs preces iegādājamies par eiro. Tātad, jā, pastāv risks, ka mēs tiešām varētu pārtraukt darbību,” sprieda franču sieru tirgotavas īpašnieks Londonā Kventīns Kolombels Badiezs.
Līdzīgas bažas arī rūpnīcai Birmingemā, kura nodarbina vietējo darbaspēku un ražo specifiskas auto detaļas “Jaguar” vajadzībām.
“Ja nebūs vienošanās, vispirms mums būs papildu izmaksas par piegādi, un tad, iespējams, noteiks augstus tarifus, un tad, protams, mums ir bažas, kā “Jaguar” pārdos savas automašīnas. Ja pārdošanas apjomi būs samazinājušies, viņi nevēlēsies mūsu produktus,” bažas skaidroja kompānijas izpilddirektors Deivids Karo.
Neskaidrība, tiesa, ar citu akcentu, šobrīd klaiņo arī britu ostās, kur vietējie zvejnieki drīzāk gaida sarunu neizdošanos.
Eiropas Savienības un Lielbritānija līdz šim abpusēji izmantojušas zvejošanas teritorijas, taču, ja nebūs vienošanās, briti ar savējām varēs nedalīties. Tas, piemēram, šausmina Franciju, kurai zvejošana Lielbritānijas ūdeņos sastāda 20% no visa rūpala, bet piekur uguni britu pārliecībai, ka “Brexit” ir bijis pareiza izvēle.
“Būs sajūta, kā pirms 40 gadiem, kad Eiropa vēl nebija mūsu ūdeņos. Kad mēs varējām mierīgi doties zvejot savas zivis. Es pateikšu godīgi, ka mazliet pat iedzeršu, lai gan pēdējos piecus, sešu gadus esmu biji atturībnieks. Bet tagad es noteikti pacelšu glāzi ruma,” solīja zvejnieks Pīters Koglans.
Tikmēr Briselē ir tālu līdz svinībām, jo sarunas turpinās un abās pusēs signāli ir visai dažādi. Brisele min, ka ir redzama kaut vāra, bet gaisma tuneļa galā un briti lēnām sāk piekāpties, bet no Londonas ceļo noliegums, ka nekā tāda arvien nav. Bet laika kļūs arvien mazāk, kad saprast, kādās attiecībās tālākajā dzīvē abas puses būs un galu galā – ko tas maksās.
KONTEKSTS:
Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) šonedēļ tomēr ir atsākušas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu, kam jāregulē abu attiecības jau no 1. janvāra. Tikmēr eksperti norāda, ka līguma noslēgšanai pieaug arī spiediens no uzņēmējiem. Turklāt uz robežām jau tagad aug spriedze. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) jau publiskojusi rezerves rīcības plānu gadījumam, ja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes tirdzniecības attiecībām noslēgsies bez vienošanās.
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
