Pirms dažām dienām nākamā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atkārtoti nosūtīja vēstuli Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam, atgādinot viņam par nepieciešamību nominēt savu kandidātu nākamās komisijas komisāra amatam. Kā norādījuši fon der Leienas pārstāvji, uz pirmo Briseles vēstuli Londona tā arī nav atbildējusi. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka komisāra izvirzīšanai Džonsons automātiski piekrita, prasot "Brexit" sarunu pagarinājumu.
Pats premjerministrs gan toreiz izteicās, ka, viņaprāt, šāds pagarinājums nav nepieciešams, taču likumu viņš tīri formāli izpildīja un pagarinājumu prasīja. Britu amatpersonas iepriekš uzsvērušas, ka arī komisāra jautājumā savas likumīgās saistības pildīs, taču līdz šim par iespējamo kandidatūru nekādu runu nav bijis.
Ceturtdienas rītā kļuvis zināms, ka Apvienotās Karalistes valdība ir nosūtījusi Urzulai fon der Leienai vēstuli, kurā paziņo, ka pirms 12. decembrī paredzētajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām savu komisāra amata kandidātu tomēr neizvirzīs. Britu amatpersonas paziņojušas, ka, saskaņā ar likumiem, Lielbritānija parasti priekšvēlēšanu laikā neizvirza kandidātus starptautiskiem posteņiem. Nākamās EK prezidentes birojs ir apstiprinājis šādas vēstules saņemšanu.
Britu kavēšanās ir likusi uzdot jautājumus par to, vai un kad jaunā Eiropas Komisija varēs sākt savu darbu. Sākotnēji bija plānots, ka jaunā komisija stāsies amatā jau 1. novembrī, taču vairāku kandidātu noraidīšanas dēļ šis termiņš ir atlikts par mēnesi.
Ceturtdien Eiropas Parlamentā notiek triju nākamo komisāru - no Francijas, Rumānijas un Ungārijas – noklausīšanās. Apstiprināšanas gadījumā, jaunā Komisija varētu sākt savu darbu 1. decembrī, taču joprojām ir neatrisināts britu jautājums.
Atsevišķi eksperti ir norādījuši, ka viena komisāra trūkums varētu nākotnē likt apšaubīt jebkādu Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu likumību. Taču fon der Leienas pārejas komanda ir saņēmusi juridisku atzinumu, ka britu komisāra neesamība neierobežos viņas komandas stāšanos amatā.
Kā norāda izdevums "Politico", Eiropas amatpersonas par šiem jautājumiem publiski runāt nevēloties, vienlaicīgi uzsverot, ka dažādiem Eiropas Savienības juridiskajiem dienestiem viedokļi šajā jautājumā tomēr atšķiras.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlaments noraidījis jau trīs fon der Leienas nosauktos kandidātus. Sarežģījumi eirokomisāru izvēlē EK darba sākumu varētu aizkavēt līdz pat nākamā gada sākumam.
Lielbritānijā 12. decembrī paredzētas parlamenta vēlēšanas, jo tas nevar atrisināt "Brexit" jautājumu.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
Džonsons, amatā nomainot Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, daudz runājis par iespēju izstāties arī bez vienošanās ar ES. Tomēr parlaments nobloķējis šādu iespēju, tādēļ termiņš vēlreiz pagarināts.
