Šīs nedēļas sākumā Lielbritānijas pilsētā Mančestrā notiek britu valdošās Konservatīvās partijas konference, kur partijas vadībai ir dota skatuve, lai pavēstītu gan partijas biedriem, gan vēlētājiem jaunumus par situāciju valstī. Lai arī daudzu uzmanības ir pievērsta Covid-19 jautājumiem, ekonomikas atveseļošanai, kā arī degvielas krīzei un autovadītāju trūkumam, klātesošs joprojām ir jautājums arī par attiecībām ar Eiropas Savienību.
Un vissāpīgākais jautājums joprojām ir breksita vienošanās Ziemeļīrijas protokols, kas paredzēja muitas pārbaužu ieviešanu precēm, kas tiek ievestas no Lielbritānijas Ziemeļīrijā. Britu amatpersonas iepriekš bija paudušas izbrīnu par to, cik strikti Eiropas Savienība attiecas pret vienošanās tekstu un cik lielas grūtības šādas pārbaudes ir radījušas uzņēmējiem.
Tieši tāpēc breksita lietu ministrs Deivids Frosts ir paziņojis, ka viņš esot iesniedzis Briselei virkni dokumentu, prasot veikt nopietnas pārmaiņas Ziemeļīrijas protokolā. Pēc Frosta vārdiem,
ja tuvāko desmit dienu laikā Eiropas Savienība uz šiem dokumentiem nereaģēs, Apvienotā Karaliste būtu gatava iedarbināt līguma 16. punktu un vienpusēji apturēt tā darbību.
“Mēs nekad neesam slēpuši, ka, pēc mūsu domām, vairāki nozīmīgi Ziemeļīrijas protokola punkti to pašreizējā veidā nav ilgtspējīgi. Mēs arī atkārtoti esam uzsvēruši, ka izskatām visas iespējas. Runājot par pašām sarunām, ļoti daudzās jomās nav īpaši nekādas kustības uz priekšu. Taču to nevar teikt par pilnīgi visu, jo tehniskās sarunas ar Eiropas Komisiju notiek par ļoti daudzām sfērām. Mēs esam iesnieguši savus piedāvājumus, aicinot pagarināt atvieglotā režīma periodu atdzesētās gaļas eksportam, jo šis posms drīz beigsies. Un es zinu, ka sarunas par to notiek ļoti aktīvi,” sacīja Frosts.
Kā uzskata Deivids Frosts, jau ir sasniegti vairāki priekšnoteikumi, lai 16. pantu iedarbinātu. Piemēram, Ziemeļīrijas unionistu kopiena pret šo protokolu iebilst un ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka tirdzniecība tiek aizvirzīta prom no Ziemeļīrijas. Vietējie uzņēmēji norādījuši, ka katrs piektais britu uzņēmums ar viņiem vairs nesadarbojas.
Eiropas Komisijas pārstāvji pagaidām šādus britu politiķu iebildumus nekomentē, vien piebilstot, ka arī Briseles puse aktīvi strādā pie tā, lai problemātiskos jautājumus atrisinātu. Taču atkārtoti tiek uzsvērts, ka runa var būt tikai par kaut kādām tehniskām izmaiņām, nevis par visa Ziemeļīrijas protokola pārskatīšanu vai, vēl vairāk, par atcelšanu.
Pašreizējo saspīlējumu komentējis arī viens no kaismīgākajiem breksita atbalstītājiem, Breksita partijas līderis Naidžels Faražs, kurš uzskata, ka aiz dažādajām domstarpībām stāv Francija. “Atklāti sakot, es domāju, ka Mišels Barnjē un pārējie gribētu, lai Apvienotā Karaliste sabrūk, jo tas būtu piemērots sods par atļaušanos nobalsot par breksitu. Un vai nav interesanti, ka laikā, kad arvien grūtāk kļūst nogādāt Anglijas, Skotijas un Velsas preces Ziemeļīrijā, arvien vieglāk kļūst nogādāt Ziemeļīrijā preces no Īrijas Republikas. Un mēs arvien biežāk runājam par vienoto Īrijas ekonomiku. Manuprāt, tāds ir bijis plāns no paša sākuma. Es labprāt gribētu, lai tiktu iedarbināts 16. pants, taču manuprāt visas problēmas noved pie viena vārda – Francija,” pauda Faražs.
Gluži kā sadzirdot Naidžela Faraža teikto, Francija ir brīdinājusi, ka tā varētu apturēt elektrības piegādes britu pārvaldījumā esošajām Kanāla salām Džersijai un Gērnsijai, lai palielinātu uz Londonu spiedienu nozvejas jautājumos. Nevienam nav noslēpums, ka Lielbritānija ir atteikusies izsniegt visas zvejošanas atļaujas franču kuģiem. Kā paziņojis Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bonē, Parīze to necietīs. Pēc viņa vārdiem, Francija deviņus mēnešus ir mierīgi un godīgi risinājusi sarunas, taču pacietībai var pienākt gals.
Kā uzsvēra Bonē, briti domājot, ka var izdzīvot vieni paši, turklāt vēl uzbrukt Eiropai, un tad, kad tas nedarbojas, cenšas palielināt likmes vai pat kļūt agresīvi. Francijas puses arī pieļauj, ka britu agresīvā nostāja nozvejas jautājumos varētu būt saistība ar vēlmi panākt sev labvēlīgu rezultātu arī citos jautājumos, piemēram, diskusijās par migrantiem, kuri pār Lamanša šaurumu cenšas no Francijas nokļūt Apvienotajā Karalistē.
