Britu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas izvirzītie mērķi karā pret Ukrainu nav mainījušies, bet to sasniegšana joprojām ir maz ticama. Tiek vērsta uzmanība uz Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova teikto, ka Donbasa un Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāju "aizsargāšana" esot viens no Krievijas galvenajiem mērķiem un vēl esot daudz darba, lai "atbrīvotu" teritorijas.
Laika apstākļi apgrūtina uzbrukumus
Tikmēr ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi izteikuši viedokli, ka Baltkrievijas armijas iebrukums Ukrainā ir maz ticams. Pat ja tas notiktu, Baltkrievijas armija nespētu gūt vērā ņemamus panākumus šādā operācijā, uzskata analītiķi, piebilstot, ka šāds solis arī varētu vājināt autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu.
Ukrainas armijas virzība, atbrīvojot apdzīvotās vietas no okupantiem, ir palēninājusies, taču aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs norādījis, ka Ukrainas bruņotie spēki turpinās pretuzbrukuma operācijas, kad zeme sasals un kļūs piemērotāka militārās tehnikas pārvietošanai.
Pēc viņa teiktā, pašreizējos laikapstākļos, pārejā no rudens uz ziemu, bija vērojami ļoti sarežģīti apstākļi uzbrukumiem. Ministrs piebilda, ka Ukrainas mērķi nav mainījušies, – nepieciešams atbrīvot visas īslaicīgi okupētās teritorijas.
Turpinās elektrotīkla atjaunošanas darbi
Tikmēr Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs norādījis, ka Ukrainas bruņotie spēki pamazām virzās uz priekšu pie Kremennas un Svatoves, kur tie guvuši zināmus panākumus.
Haidajs gan atzīst, ka virzība uz priekšu Luhanskas apgabalā ir ļoti grūta, jo pārsteiguma efekta vairs nav un okupanti ir sagatavoti, uzbūvētas aizsardzības būves un viss ir mīnēts.
Aizvadītās diennakts laikā frontē Krievija īstenojusi 11 aviācijas triecienus pa Ukrainas armijas pozīcijām un īstenoti vairāk nekā 60 uzbrukumi. Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija diennaktī veikusi 14 triecienus pa Krievijas iebrucēju pozīcijām. Turklāt Ukrainas armija trāpījusi 17 vietām, kur bija koncentrēti Krievijas karavīri. Trāpīts arī noliktavām un komandpunktiem.
Pēc Krievijas armijas īstenotajiem triecieniem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai atbildīgie dienesti joprojām turpina darbu, lai atjaunotu elektrības pieslēgumus apdzīvotām vietām. Sarežģīta situācija joprojām ir daudzviet valstī, bet visgrūtākā tā ir Odesas apgabalā.
"Mūsu valsts dienvidos turpinās atjaunošanas darbi – darām visu, lai Odesai atjaunotu gaismas padevi. Līdz šim izdevās daļēji atjaunot piegādi Odesā un citās reģiona pilsētās un rajonos. Darām visu, lai pēc krievu triecieniem sasniegtu maksimāli iespējamo. Taču šobrīd Odesas apgabals joprojām ir viens no reģioniem ar vislielāko pārrāvumu," vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis sazinājies ar lielvalstu līderiem
Pirms šodien gaidāmā G7 samita Zelenskis sazinājies ar ASV, Francijas un Turcijas līderiem.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien rīko tiešsaistes tikšanos ar G7 valstu līderiem un Eiropas Savienības ārlietu ministriem, lai mēģinātu vienoties par turpmākām sankcijām pret Krieviju, kā arī par papildu palīdzības vai ieroču piegādēm Ukrainai.
Zelenskis sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu runāja par Ukrainas nepieciešamību pēc efektīvām pretgaisa aizsardzības sistēmām iedzīvotāju aizsardzībai. Baidens apliecinājis, ka Vašingtona centienus uzlabot Ukrainas pretgaisa aizsardzību uzskata par prioritāti. Zelenskis pateicies Baidenam par ASV sniegto bezprecedenta aizsardzības un finansiālo palīdzību Ukrainai, kas ne tikai veicina panākumus kaujas laukā, bet arī saglabā Ukrainas ekonomikas stabilitāti.
Savukārt ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Zelenskim bijusi "ļoti saturīga" saruna par "aizsardzību, enerģētiku, ekonomiku, diplomātiju", kas ilga vairāk nekā stundu.
Tāpat Zelenskim bijušas sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu par Ukrainas graudu eksporta nodrošināšanu. Pārrunātas iespējas paplašināt Melnās jūras eksporta koridoru. Abi vienojušies par dažiem svarīgiem kopīgiem soļiem tuvākajā nākotnē. Savā ikvakara uzrunā Zelenskis vērsa uzmanību uz šonedēļ gaidāmo.
"Nākamā nedēļa būs svarīga. G7 samits, konference Francijā par Ukrainas atveseļošanos un noturību ziemā, notikumi Eiropas Savienības līmenī... Gatavojamies dalībai un gaidām svarīgus rezultātus," teica Zelenskis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
