Lielākais atbalsts britu monarhijai nesenajā vēsturē bija 2012. gadā, neilgi pēc tam, kad Elizabete II pirmo reizi bija apmeklējusi Īriju un sarokojusies ar bijušo Īru republikāņu komandieri Martinu Makginesu.
Iespējams, tolaik daudziem bija iespiedušās atmiņā arī veiksmīgās Londonas olimpiskās spēles un karalienes performance ar Džeimsu Bondu. Kā norāda pētnieki – tieši Elizabetes II harisma veicinājusi monarhijas popularitāti Lielbritānijā, bet par to, vai briti līdzīgi atbalstīs viņas dēlu, jauno karali Čārlzu III, ir šaubas.
Karaļnama skandāli
Karaļnama kopējā popularitāte pēdējā gada laikā ir nokritusies līdz zemākajam punktam pēc tam, kad Elizabetes II dēls princis Endrū samaksāja 12 miljonus mārciņu, lai izvairītos no tiesas par apsūdzībām saistībā ar seksuālu uzmākšanos mazgadīgai meitenei.
Tabloīdu uzmanības lokā bija nonācis prinča Viljama un prinča Harija ģimenes strīds, un karaļnams daudziem bija licis vilties, klusējot "Black Lives Matter" protestu laikā.
"Elizabete II Lielbritānijai bija tāda kā stabilizētāja un labs arguments saglabāt Apvienoto Karalisti. Domāju, ka bez viņas cilvēki jutīsies drošāki par savas identitātes pārskatīšanu un vai tajā patiesībā ietilpst monarhs. Iespējams, ka šīs debates, kuras līdz šim bija iegrožotas, tik tiešām patiesi sāksies," spriež Londonas Universitātes monarhijas vēstures pētniece Anna Vaitloka.
Paredzams, ka līdzīgas un pat vēl asākas debates varētu sākties arī Britu Sadraudzības valstīs, kuru simboliskais vadītājs ir britu monarhs. Piemēram, Austrālijā par to tika diskutēts jau pirms karalienes bērēm.
"Šorīt mēs kā Viktorijas štata deputāti zvēram uzticību karalim Čārlzam III, kuru neesam izvēlējušies.
Daudzi iedzīvotāji taisnīgi vaicā – kāpēc mums jāatzīst britu monarha suverenitāte tūkstošiem jūdžu attālumā, kamēr mēs tajā pašā laikā neesam atzinuši un pat lieguši suverenitāti Austrālijas pirmiedzīvotājiem.
Šis ir ļoti svarīgs laiks, lai atskatītos uz britu monarhijas lomu, tās ietekmi uz kolonizāciju, virzoties uz nākotni," norāda Viktorijas štata Zaļās partijas vadītāja Samanta Ratnama.
Ziemeļvalstīs monarhijas joprojām iecienītas
Britu monarhija Eiropā ir slavenākā, bet ne populārākā. Šis gods pieder Dānijas karaļnamam un karaliene Mārgrētei II, kurai šomēnes pēc Elizabetes II nāves nācās pieklusināt savas valdīšanas 50 gadu jubilejas svinēšanu.
Dānijā karaļnama popularitāte pārsniedz 80% robežu, gan karalienei, gan kroņprincim Frederikam ir izdevies izvairīties no lieliem skandāliem.
To nevar teikt, piemēram, par Spānijas karaļnamu, kur nu jau bijušais karalis Huans Karloss tika ierauts skandālos par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu.
Lai gan viņa dēlam, Eiropas jaunākajam monarham Felipem VI izdevies monarhijas tēlu nedaudz uzspodrināt, atbalsts monarhijai turas vien nedaudz virs 50%, turklāt izskanot nopietniem politiskiem aicinājumiem atteikties no monarhijas.
No troņa par labu savam dēlam ir atteikusies arī Nīderlandes kādreizējā karaliene Beatrikse. Savukārt daļa Zviedrijas sabiedrības vēlētos redzēt līdzīgu soli no karaļa Kārļa XVI Gustava, kurš arī bijis ierauts vairākos skandālos saistībā ar savu privāto dzīvi.
Tomēr kopumā visā Skandināvijā monarhi var justies droši, sabiedrības atbalstam brīžiem pārsniedzot pat 70 procentus.
Karaļnamu pētnieki norāda – tas, vai karalim Čārlzam izdosies spodrināt karaļnama tēlu un sasniegt līdzīgu popularitāti, varētu būt atkarīgs no tā, vai viņš būs gatavs runāt par sensitīviem tematiem, kas saistīti ar Britu impērijas vēsturi, kā arī izvairīties no skandāliem, kas viņu vajājuši kopš notikumiem, kas noveda pie princeses Diānas traģiskās nāves.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas karaļnams 8. septembrī paziņoja, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas.
Par jauno Lielbritānijas karali Čārlzu III kļuvis Elizabetes II vecākais dēls princis Čārlzs.
