Līdz “Brexit” termiņam – 31. oktobrim – atlikušas mazāk nekā 80 dienas, un leiboristu līderis Korbins aicina parlamenta partijas nomainīt pašreizējo premjeru Borisu Džonsonu, nobalsojot par neuzticības izteikšanu viņam.
Ja tas izdotos, tie, kas izteikuši neuzticību Džonsonam, varētu veidot nacionālās vienotības valdību. Korbins solīja, ka gadījumā, ja viņš nonāks pie varas, viņš atliks “Brexit”, izsludinās ārkārtas vēlēšanas un aicinās uz jaunu referendumu ar iespēju balsot par palikšanu Eiropas Savienībā (ES).
Korbins paziņoja, ka viņš nekavējoties mēģinās atlikt izstāšanos, bet ir grūti prognozēt, uz cik ilgu laiku, taču acīmredzot pietiekami ilgu, lai sarīkotu vēlēšanas un lai jaunais parlaments pieņemtu lēmumus par nākotni.
Viņš cer, ka parlaments izšķirtos, lai cilvēki varētu izvēlēties starp “Brexit” bez vienošanās un palikšanu ES.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
