Izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās jau oktobrī neizslēdz konservatīvo līderis un valsts premjers Boriss Džonsons.
Korbins un citu opozīcijas partiju līderi otrdien apspriež, kā varētu bloķēt bezvienošanās izstāšanos no Eiropas Savienības. Starp priekšlikumiem ir neuzticības balsojuma pieprasīšana premjera Borisa Džonsona valdībai, kad parlaments pēc brīvdienām atsāks darbu septembra sākumā.
Korbins licis saprast – ja Džonsonu izdosies gāzt, viņš pats varētu kļūt par pagaidu premjeru, līdz tiks sarīkots ārkārtas vēlēšanas vai referendums.
Pirms otrdienas tikšanās Korbins brīdināja, ka bezvienošanās “Brexit” gadījumā Lielbritānija būs spiesta meklēt palīdzību pie ietekmīgām korporācijām, bet radītais haoss būs iespēja, ko pret britu mārciņu aktīvi izmantos spekulanti.
Tikmēr eiroskeptiķis, “Brexit” partijas līderis Naidžels Farāžs otrdien, gluži otrādi, aicināja Džonsonu panākt Lielbritānijas izstāšanos bez vienošanās.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
