Prasības iesniedzēji uzskata, ka Džonsons pārkāpis likumu, liedzot parlamentam pietiekamu laiku, lai akceptētu bezvienošanās “Brexit” 31.oktobrī.
Tiesa izskatīs šo lietu 6.septembrī, bet pieteicēji plāno lūgt pagaidu noregulējumu – kamēr tiesa izskata lietu, liegt apturēt parlamenta darbību Džonsona iecerētajā datumā, 9.septembrī.
Tikmēr parlamenta deputāti, kuri atbalsta Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, aicināja parakstīt petīciju ar prasību valdībai neapturēt parlamenta darbību, kamēr “Brexit” nav atlikts vai atcelts.
Trešdien, 28.augustā petīciju jau parakstīja vairāk nekā miljons iedzīvotāju, vēsta “Sky News”. Parakstīt petīciju aicināja liberāldemokrātu, leiboristu, Zaļās partijas un Sieviešu vienlīdzības partijas deputāti.
Parlamentāro petīciju normas paredz, ka valdība atbild uz visām petīcijām, kas savāc vairāk nekā 10 000 parakstu, savukārt parlaments arī izskata iespēju debatēt par petīcijām, kas savāc vairāk nekā 100 000 parakstu.
Arī Londonas ielās izteikta neapmierinātība ar premjerministra lēmumu, kas būtiski apgrūtinās likumdevēju mēģinājumus apturēt bezvienošanās “Brexit”
“Kad es pirmo reizi to izdzirdēju, man palika fiziski slikti, jo sapratu, ka pašlaik nav absolūti nekāda nodoma mēģināt valsti atkal saliedēt vai panākt jebkādus kompromisus,” medijiem atzina kāda protestētāja.
Savukārt opozīcija izstrādā jaunu plānu, kā apturēt bezvienošanās “Brexit”. Leiboristu pārstāvis Barrijs Gardiners pastāstīja, ka opozīcija pieprasīs ārkārtas debates nākamnedēļ, lai mēģinātu panākt uzdevumu valdībai censties atlikt “Brexit” datumu.
Gardiners aicināja visus opozīcijas deputātus, un arī torijus, kurus uztrauc mēģinājumi atņemt parlamentam iespēju norādīt valdībai ceļu, palīdzēt apturēt bezvienošanās “Brexit”.
Tikmēr valdošie konservatīvie spēki Borisa Džonsona vadībā turas pie savas nostājas un uzsver, ka parlamenta sesijas izbeigšana, pēc kuras karaliene iepazīstinās ar valdības plāniem, ir ierasta prakse. Turklāt vaino opozīciju demokrātijas apdraudēšanā.
“Viņiem ir divi veidi, kā apturēt mūsu izstāšanos no Eiropas Savienības – vai nu mainīt valdību, vai mainīt likumus. Neizskatās, ka viņi būtu gatavi šiem soļiem, jo, pirmkārt, 17,4 miljoni cilvēku nobalsoja par izstāšanos, un viņi nevar vienkārši uzspļaut pusei no elektorāta.
Tāpēc tā vietā viņi piesauc konstitucionālo krīzi, kas patiesībā ir viņu mēģinājumus mūs noturēt Eiropas Savienībā pretēji mūsu likumiem un referenduma rezultātam,” paziņoja Pārstāju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs.
Pašlaik nav skaidrs, vai Borisa Džonsona atbalstītājiem parlamentā joprojām ir vairākums.
Britu mediji raksta, ka bijušais finanšu ministrs Filips Hamonds varētu būt izvirzījies kā politiskais līderis, kurš parlamentā varētu apvienot abas partijas, lai vēl mēģinātu novērst izstāšanos bez vienošanās.
Viņš pats izteicies, ka sākotnēji vēlējies redzēt, vai Džonsonam izdosies iegūt labāku vienošanos ar Briseli, un tagad, kad tas nav izdevies, esot gatavs rīkoties, lai apturētu premjera mēģinājumus apklusināt parlamentu.
“Tas ir izteikti nedemokrātiski. Šādas nacionāla mēroga krīzes laikā parlamentam ir jāsatiekas un jātur pie atbildības valdību, lai pārstāvētu savus vēlētājus visā valstī. Neļaut parlamentam darīt savu darbu ir neiedomājami nedemokrātiski,” sacīja Hamonds.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas parlamenta darbība būs apturēta līdz pat 14.oktobrim, kas ir vien pāris nedēļas pirms plānotās izstāšanās no Eiropas Savienības. Šādu lūgumu karalienei Elizabetei II izteica premjers Boriss Džonsons, un karaliene to apstiprināja.
Tas ierobežo opozīcijas iespējas novērst bezvienošanās “Brexit” – pēc parlamenta darbības atjaunošanas līdz “Brexit” datumam, 31.oktobrim būs atlikušas tikai pāris nedēļas.
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7.jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31.oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
2016.gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019.gada 29.martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31.oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.
