Ierasti likumprojektu izskatīšana Lielbritānijas parlamentā visos lasījumos aizņem pat vairākas nedēļas. Tomēr šoreiz opozīcijā esošās Leiboristu partijas deputātes Ivetas Kūperes iesniegtais likumprojekts abos lasījumos tika izskatīts uzreiz, proti, vienā dienā. Tas varētu būt saistīts ar to, ka strauji tuvojas 12.aprīlis jeb diena, kad Lielbritānijai jāizstājas no Eiropas Savienības. Kūpere uzsvēra, ka parlaments nobalsojis par to, lai kliedētu bažas par haotisku un postošu bezvienošanās “Brexit”.
Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī trešdienas Mejas un leiboristu līdera Džeremija Korbina sarunas.
Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr “Brexit” atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un savienības dalībvalstis. Tiesa Korbins norādīja, ka pārmaiņu neesot bijis tik daudz, cik viņš cerējis, tomēr ceturtdien paredzētas tālākas diskusijas, lai izpētītu tehniskos jautājumus.
Gadījumā, ja Mejai un Korbinam neizdosies panākt vienprātību, viņa piedāvās parlamentam balsot par vairākām citām alternatīvām, tajā skaitā par jau divreiz parlamentā noraidīto, Eiropas Savienības un Lielbritānijas panākto vienošanos.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar paziņoja, ka izstāšanos var atlikt līdz 22. maijam, ja Lielbritānijas parlaments tuvāko dienu laikā beidzot apstiprinās jau trīskārt noraidīto vienošanās projektu.
Par šo jautājumu varētu diskutēt arī 10. aprīlī Briselē paredzētajā bloka līderu ārkārtas samitā.
Likumprojekts, kas uzdod premjerministrei Terēzai Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, lai tādējādi novērstu bezvienošanās “Brexit”, tika pieņemts trešajā lasījumā tikai ar vienas balss pārsvaru - 313 deputāti balsoja par likumprojektu, bet 312 – pret. Pieņemtais likumprojekts uzdod Mejai lūgt “Brexit” atlikšanu pēc 12.aprīļa, vienlaikus dodot parlamentam pilnvaras lemt par atlikšanas garumu.
