Parlamenta deputāti ar 329 balsīm par un 302 pret pieņēma šo lēmumu, mēģinot izbeigt politisko strupceļu "Brexit" jautājumā. Lielbritānijas valdība šo parlamenta lēmumu nosauca par "bīstamu".
Tas nozīmē, ka jau trešdien, 27. martā, britu parlamentā notiks vairāki indikatīvie balsojumi, kuros deputātiem būs iespējams piedāvāt dažādus turpmākos "Brexit" attīstības scenārijus, pārbaudot, kurš no tiem varētu būt deputātiem vispieņemamākais. Tiek uzskatīts, ka šādu iespēju ir septiņas. Pirmkārt, tas joprojām ir divreiz noraidītais Terēzas Mejas piedāvātais izstāšanās līgums, kuru no savas puses visātrāk varētu ratificēt Eiropas Savienība.
Joprojām nav pazudusi iespēja pamest Eiropas Savienību bez vienošanās.
Tagad noteiktais datums ir 12.aprīlis, taču parlamentārieši jau iepriekš ir paziņojuši, ka šādu iespēju nevēlas pieļaut. Vēl viena iespēja paredzētu Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma svītrošanu no izstāšanās vienošanās.
Lai arī Eiropas Savienība uzsver, ka šis punkts ir neatņemama izstāšanās līguma sastāvdaļa, joprojām tiek pieļauta iespēja izskatīt alternatīvus risinājumus, piemēram, tehnoloģijas preču un cilvēku plūsmas kontrolei uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas. Taču šādu tehnoloģiju ieviešana jebkurā gadījumā prasītu vairākus gadus. Aktīvāko "Brexit" aizstāvju vidū populāra ir ideja arī par Kanādas stila brīvās tirdzniecības līgumu starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību. Šis piedāvājums gan neatrisina Ziemeļīrijas robežas problēmu, un to nav gatava atbalstīt opozīcijā esošā leiboristu partija.
Trīs valdības locekļi, kas parlamentā nobalsoja pret valdības politiku "Brexit" jautājumā, pirms šī balsojuma atkāpās no amatiem. To izdarīja ārlietu valsts ministrs Alisters Bērts, veselības valsts ministrs Stīvs Brains un uzņēmējdarbības valsts ministrs Ričards Haringtons.
Haringtons savā atlūguma vēstulē rakstīja, ka valdības pieeja ir "ruletes spēlēšana ar šīs valsts iedzīvotāju vairākuma dzīvi un iztiku". "Brexit" ministrija savā paziņojumā pauda "vilšanos" par šo balsojumu un piebilda, ka tas "apgriež otrādi līdzsvaru starp mūsu demokrātiskajām institūcijām un rada bīstamu, neprognozējamu precedentu". Ministrija arī brīdināja, ka "jebkādi varianti, kas tiktu izskatīti, ir jāpanāk sarunās ar ES".
Premjerministre pirms tam paziņoja, ka ir "skeptiski" noskaņota pret šo procesu, jo līdzīgi centieni agrāk "noveduši pie pretrunīgiem iznākumiem vai nekāda iznākuma vispār".
Leiboristi dotu priekšroku muitas savienības saglabāšanai ar Eiropas Savienību, kā arī ciešām saiknēm ar Eiropas vienoto tirgu, vienlaicīgi atrodoties ārpus tā. Lai arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks šo piedāvājumu ir nosaucis par daudzsološu, ir maz ticams, ka tas gūtu vairākuma deputātu atbalstu.
Tāpat tiek apsvērta Norvēģijas plus jeb vienotā tirgus 2.0 iespēja, kas ļautu Lielbritānijai palikt Eiropas ekonomiskajā zonā un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijā. Tas gan nozīmētu arī pārvietošanās brīvības saglabāšanu, ko daudzi Konservatīvās partijas deputāti uzskata par sarkano līniju.
Pati Terēza Meja ir paziņojusi, ka nav nekādu garantiju, ka viņa šos indikatīvos balsojumus ņems vērā, jo tie nav saistoši.
"Man jāatzīstas, ka es esmu skeptiski noskaņota pret šo indikatīvo balsojumu procesu. Kad mēs agrāk to esam mēģinājuši, iznākums ir bijis vai nu neprognozējams, vai arī tā nav bijis vispār. Breksit jautājumā ir arī turpmāki riski, jo Lielbritānija ir tikai viena no vienādojuma daļām, bet balsojumi var novest pie iznākuma, par kuru nebūs iespējams vienoties ar Eiropas Savienību," teikusi Meja.
Lai arī premjere ir solījusi konstruktīvi diskutēt par jebkuriem piedāvājumiem, premjerministres nostājas dēļ arvien biežāk izskan bažas par to, ka nav tālu arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Arī viņas valdības stabilitāte ar katru dienu sāk vēl vairāk grīļoties, jo arī vakar par savu demisiju paziņoja trīs ministri.
Eiropas Parlamenta deputāts no Skotijas Alans Smits britu politisko krīzi skaidro ar to, ka britu parlamentā dienas kārtību nosaka tikai un vienīgi valdība, tātad Terēza Meja. “Baidos, ka mums ir dziļi neērta nacionālā psihoze. Vestminsteras parlamentārā sistēma ir pierādījusi, ka tā nestrādā. Tā nestrādā Skotijai – to mēs jau zinām. Tā nestrādā arī Ziemeļīrijai, un īstenībā arī ne Anglijai. Tā ir arhaiska sistēma, ko pilnībā vajag reformēt. Tā nav spējīga risināt tik sarežģītu jautājumu kā “Brexit”, jo Apvienotā Karaliste divus gadus pēc 50.panta rosināšanas nav izlēmusi, ko īsti vēlas. Ir ļoti dažādi veidi, kā būt ar ES: tā kā Ukraina, kā Norvēģija, kā Šveice, kā Kanāda. Bet vajag izdarīt izvēli! Un to deputāti nav izdarījuši. Mejas vienošanās ir par izstāšanos, bet ne par to, kas notiek tālāk. No skotu viedokļa mēs gribam apturēt “Brexit” un gribam palikt ES,” komentēja Smits.
