Līdz vēlai naktij Lielbritānijas parlamenta deputāti diskutēja par tā dēvēto lielo Eiropas Savienības normu atcelšanas likumu. Tas paredz, ka aptuveni 12 000 Eiropas Savienības direktīvu un citu prasību pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka kļūs par pašmāju britu likumiem. Šāds solis ir nepieciešams, lai Apvienotajā Karalistē neiestātos tiesību pārrāvums.
To, ka šāds likums ir vajadzīgs, apzinās vairums britu politiķu. Tomēr opozīcija iebilst pret to, ka valdība ar šo dokumentu vēlas piešķirt ministriem tiesības veikt dažādus grozījumus jaunajos noteikumos bez saskaņojuma ar parlamentu.
To intervijā Lielbritānijas 4. kanālam pasvītroja viens no leiboristu līderiem Hilarijs Bens.
“Problēma ar šo likumu ir tajā, kas tas piedāvā nodot valdības rokās ārkārtīgi plašas pilnvaras. Tas pat atļauj valdībai mainīt šo pašu likumu bez parlamenta piekrišanas, kad tas būs stājies spēkā. Tas ir vienkārši neticami,” sacīja Bens.
“Tādēļ es uzskatu, ka opozīcijas pienākums ir pateikt, ka, lai arī mēs uzskatām, ka likums ir nepieciešams, šī redakcija nekam neder un valdībai tā ir no jauna jāpārdomā,” uzsvēra Bens.
Jaunā likuma kritiķi uzsver, ka valdība šādi var vājināt, piemēram, stingrās vides aizsardzības prasības vai patērētāju tiesības. Tādēļ šis likumprojekts tiek plaši dēvēts par varas sagrābšanas mēģinājumu. Daži to pat salīdzina ar 1933. gada Vācijas likumu, kas atļāva Ādolfa Hitlera valdībai pieņemt likumus bez saskaņošanas ar parlamentu.
Leiboristu partijas deputāte un kādreizējā ārlietu ministre Margareta Beketa debašu laikā atgādināja, ka pēc ārkārtas vēlēšanām konservatīvajiem parlamentā vairs nav vairākuma un tādēļ arī premjerei Terēzai Mejai nav tiesību pieprasīt sev tik plašas pilnvaras.
“Visi šajā namā apzinās, ka viņai nav tāda mandāta. Viņai neviens nav devis šādu brīvību. Šis likums ir veidots, balstoties uz situāciju, kuras vairs nav. Tomēr valdība turpina izlikties, ka nekas nav mainījies,” sacīja Beketa.
Tomēr
par izstāšanās sarunām atbildīgais Deivids Deiviss uzskata, ka šis likums nodrošinās, ka šķiršanās no Eiropas Savienības notiks bez haosa un neziņas.
Arī Meja paziņojumā pasvītroja, ka likumprojekta atbalstīšana pirmajā lasījumā dod stabilu pamatu turpmākām izstāšanās sarunām.
Ir sagaidāms, ka šis likums vēl piedzīvos būtiskus labojumus, un pašreiz neviens vēl nevar pateikt, kāda būs tā gala redakcija.
Jau ziņots, ka 2016.gada jūnijā Lielbritānijas toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītajā referendumā par turpmākajām attiecībām ar ES ar nelielu pārsvaru – 51,9% nobalsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.
