Kandidātu oficiālā nominācija notiks otrdien. Lai varētu kandidēt, pretendentam jāsaņem vismaz 20 konservatīvo parlamenta deputātu atbalsts.
Pirmais toriju parlamenta deputātu balsojums notiks trešdien. Lai kvalificētos nākamajam balsojumam, kandidātam jāsaņem ne mazāk kā 30 deputātu atbalsts.
Gaidāms, ka otrais deputātu balsojums notiks ceturtdien, bet turpmākie – nākamnedēļ.
Deputātu balsojumi turpināsies, līdz būs noskaidroti divi spēcīgākie kandidāti, par kuriem visi partijas biedri varēs balsot pa pastu, izvēloties jauno partijas līderi.
Šī galīgā balsojuma rezultāts tika paziņots 5. septembrī, kad deputāti pēc vasaras brīvdienām atsāks darbu parlamentā.
Jau vēstīts, ka par nodomu kandidēt uz Konservatīvo partijas līdera amatu paziņojuši 11 toriju politiķi.
Par favorīti tiek uzskatīta ārlietu ministre Liza Trasa, taču spēcīgs kandidāts ir arī Riši Sunaks, kura atkāpšanās no finanšu ministra amata izraisīja demisiju vilni valdībā, kas galu galā noveda pie Džonsona paziņojuma par atkāpšanos.
Savu kandidatūru izvirzījis arī bijušais ārlietu ministrs Džeremijs Hants, kurš 2019. gadā partijas līdera vēlēšanās palika otrajā vietā aiz Džonsona.
Sacensībā iesaistījušies arī bijušais veselības ministrs Sadžids Džavids, jaunais finanšu ministrs Nadims Zahavi, tirdzniecības politikas ministre Penija Mordonta un satiksmes ministrs Grants Šapss. Otrdien gan kļuva zināms, ka Šapss izstājies no cīņas un aicina balsot par Sunaku.
Savas kandidatūras pieteikuši arī parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugendhets, Kroņa tieslietu padomniece Sjūela Breivermena, relatīvi mazpazīstamā bijusī līdztiesības ministre Kemi Bedenoka un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra vietnieks Rehmans Čišti.
Džonsons, kurš premjerministra amatā stājās pirms trim gadiem, 7. jūlijā bija spiests atkāpties vairāku skandālu dēļ, kas citstarp saistīti ar karantīnas režīma pārkāpumiem Dauningstrītā, izšķērdīgu savas oficiālās rezidences renovāciju un nepiedienīgā uzvedībā apsūdzēta kandidāta iecelšanu augstā amatā.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas politisko dzīvi bija pārņēmuši skandāli par premjera Borisa Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri kovida pulcēšanās ierobežojumi.
Konservatīvās partijas deputāti 6. jūnijā rīkoja balsojumu par Džonsona palikšanu partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā. Džonsons izturēja šo uzticības balsojumu, bet fakts, ka vairāk nekā 40% paša partijas deputātu balsoja pret premjeru, bija slikta zīme Džonsonam.
Džonsona valdību pameta vairāki ministri, kas pieprasīja viņa atkāpšanos. 7. jūlijā Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera posteņa. Premjera amatā viņš vēlas nostrādāt līdz rudenim, kad Konservatīvā partija būs izraudzījusies jaunu partijas līderi un Lielbritānijas valdības vadītāju.
