"Es zinu, ka ir ilgas pēc jaunas pieejas un jaunas vadības otrajā "Breksita" fāzē, un es tam nestāvēšu ceļā," konservatīvo likumdevēju tā dēvētajai 1922.gada komitejai sacīja premjere, teikts Dauningstrītas izplatītajos runas fragmentos.
"Es zinu - daži ļaudis ir uztraukti, ka, ja jūs balsosiet par izstāšanās vienošanos, es to uztveršu kā mandātu, lai steigtos uz otro fāzi bez debatēm, kas mums ir nepieciešamas. Es to nedarīšu, es esmu dzirdējusi, ko jūs sakāt."
"Bet mums ir jāpanāk, ka vienošanās tiek apstiprināta un "Brexit" tiek īstenots."
Pēc konservatīvo likumdevēju teiktā, Meja atkāpsies, tiklīdz tiks pieņemta "Brexit" vienošanās.
Meja paziņoja, ka "viņa nepaliks amatā uz nākamo sarunu fāzi", pēc Mejas sarunām ar konservatīvajiem deputātiem pavēstīja deputāts Džeimss Kārtlidžs.
Premjere sarunās ar deputātiem apsolījusi, ka atkāpsies, tiklīdz tiks apstiprināta "Breksita" vienošanās. Meja sarunās ar deputātiem nav nosaukusi datumu, kad demisionēs.
Meja iecerējusi, ka trešo balsojumu par "Brexit" vienošanos varētu rīkot šonedēļ un iespējamākā diena ir piektdiena.
Daudzi konservatīvie deputāti bija aicinājuši Meju atkāpties vai noteikt atkāpšanās datumu, lai viņa gūtu atbalstu "Brexit" līgumam, kuru parlaments jau divas reizes noraidījis. "Tātad stingrie "Brexit" piekritēji balsos par premjeres "vienošanos" nevis tāpēc, ka tā ir laba mūsu valstij, vai pareizā lieta, kas būtu jādara, un pat ne tāpēc, ka ar to tiek īstenots "Breksits", bet tāpēc, ka ar to var tikt vaļā no premjeres. Apkaunojoši," tviterī ierakstījusi proeiropeisikā deputāte Anna Sūbri, kas torijus pameta Mejas "Brexit" politikas dēļ.
Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena, kas iestājas par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, pieļāva, ka līdz ar Mejas lēmumu atkāpties agrāk, nekā tas tika paredzēts, cīņa par "Brexit" vieglākā formā vai tā apturēšanu kļūs grūtāka.
"Ja "Brexit" galu galā tiks uzspiests uz tādas vienošanās pamata, kuru neviens neatbalsta, kas patiesībā ir tik slikta vienošanās, ka premjerei bija jāapsola atkāpties, lai to dabūtu cauri, tad tas jau tā sliktu projektu padarīs vēl sliktāku," tviterī norādīja Stērdžena.
Tikmēr britu parlamentārieši trešdienas, 27.marta, debatē par astoņiem priekšlikumiem, kāda būs Lielbritānijas nākotne pēc “Brexit”. Tiek apspriesti šādi varianti:
- izstāšanās bez vienošanās,
- palikšana muitas savienībā ar Eiropu,
- palikšana Eiropas Ekonomiskajā zonā – ar vai bez muitas savienības
- īpašais leiboristu plāns,
- izvēli apstiprinošs sabiedrības balsojums,
- “Brexit” atcelšana.
Par šiem daudzajiem variantiem britu deputātiem ir nepilnas četras stundas laika debatēm. Daži no tiem balstās uz pieņēmumu, ka Terēzas Mejas panāktā vienošanās tiek apstiprināta. Un tas nav neiespējams, jo šobrīd parādās dažas jaunas noskaņas.
Vairāki no “Brexit” atbalstītājiem, kas līdz šim bijuši asā opozīcijā Mejas panāktajai “Brexit” plānam, kļuvuši pielaidīgāki. Piemēram, Džeikobs Rīzs-Mogs atzinis, ka labāk tomēr ir “puskukulītis maizes nekā tad, kad maizes nav vispār”, uzsverot, ka viņiem joprojām nepatīk Mejas “Brexit” plāns, bet labāk tāds nekā palikšana ES vai “Brexit” pagarinājums uz gadu vai diviem.
KONTEKSTS:
Lielbritānija lūdza Eiropas Savienību (ES) atlikt "Brexit" līdz 30. jūnijam, un premjerministre Terēza Meja plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES. ES līderi piekrita atlikt "Brexit" tikai līdz 22. maijam ar nosacījumu, ka Lielbritānijas parlaments atbalstīs "Brexit" vienošanos. Ja izstāšanās līgumu neatbalstīs, tad ES līderi gatavi pagarināt sarunas vien līdz 12. aprīlim, un tad sagaida no Londonas skaidrību par turpmāko plānu.
Pēc šī lēmuma britu parlaments ir piešķīris sev tiesības rīkot balsojumus par dažādiem alternatīviem "Brexit" variantiem. Premjerministre ir paziņojusi, ka šāds parlamentāriešu lēmums ir bīstams, turklāt tā iznākums nav saistošs.
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līgumā, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstījaizstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzisiespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.
