Lai gan viņam izdevās saglabāt premjera amatu un partijas vadību, tomēr lielais neapmierināto skaits paša partijā liek uzdot jautājumu – vai Džonsona dienas premjera amatā nav tomēr skaitītas. Un to ar lielu interesi vēro arī aiz Lielbritānijas robežām – gan Kijivā, gan Briselē – pie tam ar atšķirīgām jūtām.
Borisa Džonsona kovida laika ballītes, kamēr pārējiem valsts iedzīvotājiem tika ieteikts nesatikties un atturēties no pasākumiem, tomēr ir aptraipījušas viņa tēlu, kas agrāk tika uzskatīts kā no teflona radīts – nekas Džonsonam nepielipa.
Neuzticības balsojums atnesa dramatisku rezultātu – sliktāku nekā savulaik Terēzai Mejai vai Mārgaretai Tečerei. 41% konservatīvo deputātu gribētu tikt vaļā no sava premjera.
Viņu nemīl arī britu sabiedrība. Borisam Džonsonam ir viszemākie reitingi visā valdībā – mīnus 15%, kamēr, piemēram, aizsardzības ministra Bena Volisa reitingi ir krietni plusos – 85%.
Džonsona rekords – mīnus 34% - gan bija pirms 5 mēnešiem. Ukrainas karš šos reitingus ļāvis uz brīdi uzlabot. Tomēr par spīti Džonsona graujoši zemajiem reitingiem, melošanai saistībā ar ballīšu rīkošanu, dažviet viņš ir mīlēts un cienīts.
“Esmu patiesi priecīgs. Boriss mūs atklāti atbalsta. Boriss ir konkrēts līderis, kurš atbalsta Ukrainu.
Nezinu, no kā tas vakar bija atkarīgs, no kādiem konkrētiem cilvēkiem, bet esmu ļoti pateicīgs, ka vakar nepazaudējām šādu sabiedroto. Labas ziņas, tas ir viss, ko varu pateikt,” pēc Džonsona palikšanas amatā atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Džonsona vadībā Lielbritānija, atšķirībā no Vācijas, ir ļoti aktīvi palīdzējusi Ukrainai ar ieroču piegādēm. Briti paziņojuši, ka sūtīs uz Ukrainu arī daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmu – līdzīgi kā ASV.
Tas papildus tiem 5000 prettanku ieročiem, tuvās darbības rādiusa raķetēm, 120 bruņumašīnām, militārajiem droniem, piecām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas jau aizceļojušas Ukrainu.
Tikmēr Briselē daudzi klusībā cerēja, ka Džonsona dienas britu premjera amatā būs skaitītas, jo viņa valdība gatavojas iesniegt britu parlamentā likumprojektu, kura mērķis ir apiet Ziemeļīrijas protokolu, kas ir daļa no Brexit.
Briselē neoficiāli izskan brīdinājums – ja Džonsona valdība par šādu soli izšķirsies un likums tiks pieņemts, britiem vajadzētu gatavoties tirdzniecības karam.
Izdevums “Politico” raksta, ka varbūt Brisele tomēr negribēs šādu drāmu, jo Ukrainas karš ir mainījis starptautisko kontekstu un šis nav piemērots laiks cīņai starp Rietumu sabiedrotajiem.
