Britu premjers Deivids Kamerons veicis pamatīgus pārkārtojumus valdībā, pamatojot kabineta locekļu nomaiņu ar nepieciešamību vairāk izpildvaras augstākos amatus atvēlēt politiķēm sievietēm, kā arī piepulcēt valdībai spilgtākas personības. Negaidot formālu atstādināšanu, no amata atkāpās ministrs bez portfeļa Kenets Klārks, ģenerālprokurors Dominiks Grīvs un visbeidzot arī ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Tieši ārlietu ministra Viljama Heiga atkāpšanās radīja visskaļāko reakciju. Par to viņš paziņoja pats, pirms Dauningstrīta sāka darba dienu ar ziņu birumu par nomainītajiem ministriem. Pagaidām Heigs pildīs parlamenta apakšpalātas spīkera pienākumus, bet nākamgad pametīs nacionālo politiku vispār, solot vairāk laika veltīt rakstniecībai un sievai.
„Nākamgad aprit 20 gadi kopš es sāku darbu kabinetā. Ļaudis varbūt par mani nedomā kā par ļoti vecu, un es tāds arī nejūtos. Tomēr ir pagājuši gandrīz 20 gadi, kopš mana pirmā amata valdībā. Un gandrīz 40 gadi kopš kļuvu par politisko aktīvistu un parādījos partijas konferencēs. Tātad tā ir jau vesela paaudze politikā. Nākamgad pametīšu arī darbu parlamentā, tādēļ vēlos šo pēdējo gadu politikā veltīt, palīdzot manai partijai un Deividam Kameronam gūt uzvaru nākamajās vispārējās vēlēšanās. Es par to kaislīgi iestājos un uzskatu, ka tas ir arī ļoti svarīgi valstij. Tādējādi šo gadu parlamentā un ar prieku vadīšu kampaņas vēlēšanu apgabalos. Tā vietā, lai nemitīgi ceļotu apkārt pasaulei gandrīz deviņu gadu garumā, kuros esmu ārlietu ministrs un pirms tam - ārlietu ministrs ēnu kabinetā,” sacīja demisionējušais britu ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Ārlietu ministru Heigu britu mediji mēdza kritizēt par kāri uz pasaules apceļošanu, kā arī vājo ārpolitikas kursu, par spīti neapšaubāmajām prāta spējām un pieredzei. Jaunais ārlietu ministrs būs Filips Hamonds, Oksfordas absolvents. Britu mediji aplēsuši, ka viņš ir otrs bagātākais valdības loceklis ar kapitālu vairāk nekā astoņu miljonu mārciņu vērtībā. Tas nopelnīts, vadot veselības aprūpes nozarē strādājošu uzņēmumu un konsultāciju darbā. Lūgts komentēt sava priekšteča Viljama Heiga atkāpšanos, viņš ir rezervēts, lai gan citkārt viņam raksturīgi spilgti paziņojumi: „Viņš paveicis fantastisku darbu ārlietu ministra amatā un bijis vitāli svarīga valdības daļa. Mums visiem ļoti žēl, ka viņš aiziet.”
Tikmēr drīz pēc darba dienas sākuma ziņu birums par izmaiņām ietekmīgajos kabineta amatos turpinājās. Amatu zaudējis īpašais universitāšu un zinātnes ministrs. Nomainīts arī aizsardzības ministrs un vides, lauku un reģionālās attīstības ministrs. Vienlaikus ar izmaiņām kabineta sastāvā, tika paziņots arī par valsts civilā dienesta vadītāja nomaiņu. Kā norāda atsevišķi ministri, tādējādi redzams, ka sera Boba Kersleika aiziešanai bijuši politiski motīvi.
Par savas nozares ministra nomaiņu priecājas britu skolotāji. Maikls Gouvs nule pārcelts citā ietekmīgā, tomēr zemākā amatā Vestminsterā. Lai gan dedzīgs reformu veicējs, viņš kļuva ārkārtīgi nepopulārs izglītības darbinieku vidū, kuri tikai pirms pāris dienām streikoja Londonas Trafalgāra laukumā. „Skolotāji burtiski aumaļām pamet profesiju. Tie ir jaunie skolotāji. Un viņiem nevar pārmest, ņemot vērā iesaldēto algu pieaugumu. Šobrīd viņus sagaida darbs līdz 68 gadu vecumam ar milzīgu pārslodzi. Tās ir vairāk nekā 60 stundas nedēļā jaunajiem skolotājiem. Protams, ka viņi straumēm vien dodas prom,” norādīja protestējošs skolotājs Rojs Vilkiss.
Politikas apskatnieki un atceltie ministri atzīst, ka šādi valdības pārkārtojumi ļauj premjeram Deividam Kameronam nodemonstrēt publikai valdības piedāvājumu pēc nākamgad paredzētajām vispārējām vēlēšanām, kā arī enerģētiski risināt problēmas ekonomikā un tuvākās nākotnes izaicinājumus.
