Vai nu pie visa ir vainīgs dienvidu temperaments, vai demokrātisko tradīciju devalvācija sociālisma gados, taču priekšvēlēšanu kampaņas Balkānu valstī parasti pavada visdažādākie skandāli un kompromatu kari neatkarīgi no tā, vai tiek vēlētas pašvaldības, parlaments vai prezidents.
Politiskie komentētāji atzīmē, ka neuzticēšanās valsts institūcijām kopumā, lielais skaits to, kas nevēlas balsot (aptuveni 45 %) vēlēšanu iznākumu dara grūti paredzamu. Pagaidām prognozes sola nelielu pārsvaru valdošajai partijai ''GERB''
(Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisko attīstību), kas tagadējā Eiropas Parlamentā (EP) ir pārstāvēta ar 6 no 17 bulgāru deputātiem un ir daļa no Eiropas Tautas partijas grupas. Ar aicinājumu iestāties par stipru un vienotu Eiropu, novērtēt visu pozitīvo, kas valstī panākts ar Briseles atbalstu, ''GERB'' savu priekšsvēlēšanu kampaņu uzsāka pārliecināti un demonstrēja augstu pašapziņu. Taču tas neturpinājās ilgi.
Vispirms februāra vidū pēc valdības ierosinājuma steidzīgi tika pieņemti un nākošajā dienā tikpat steidzīgi atcelti vairāki strīdīgi grozījumi Vēlēšanu likumā, kas saistīti ar preferenciālo sarakstu sistēmu un speciālu balsošanas iekārtu izmantošanu.
Opozīcijā esošā sociālistu partija nepalaida garām izdevību un paziņoja, ka haotisko izmaiņu mērķis ir atvieglot vēlēšanu rezultātu viltošanu, demonstratīvi atstāja parlamentu, un nu jau gandrīz divus mēnešus tā darbā nepiedalās.
Marta vidū sabiedrību satricināja tā sauktā “Dzīvokļgeita” - atklājās, ka vairāki ''GERB'' funkcionāri, izmantojot savu dienesta stāvokli, par lētu naudu ir iegādājušies ekskluzīvus īpašumus prestižos rajonos. Rezultātā no amata nācās atkāpties tieslietu ministrei, diviem ministru vietniekiem, kā arī parlamentārās grupas vadītājam. Premjerministrs Boiko Borisovs, preskonferencē tiekoties ar medijiem, neslēpa savu sarūgtinājumu par notikušo:
''Kad izveidojas tik skandaloza situācija, nepieciešams reaģēt tūlīt, ko mēs arī izdarījām un pieņemām grūtus lēmumus visos līmeņos. Bez šaubām, situācija sabiedrībā atstāja ļoti nepatīkamu iespaidu, taču partija kārtējo reizi pierādīja, ka neizvairās no problēmām un ir gatava uzņemties visu atbildību.''
Pēc sociālistu domām, ar politisko figūru pārbīdi valdība tikai cenšas piesegt savu korumpētību, un jāsāk gatavoties ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Partijas atskaites konferencē to uzsvēra arī Sergejs Staniševs, kas nesen trešo reizi tika ievēlēts par Eiropas sociālistu prezidentu.
''Mums ir reālas izredzes uzvarēt eirovēlēšanās un kļūt par pirmo politisko spēku valstī. Mēs visi to jūtam. Ja tas izdosies, ''GERB'' vairs nevarēs izmantot administratīvos resursus, ar kuru palīdzību turas pie varas pēdējiem spēkiem. Tāpēc arī šīs vēlēšanas ir tik svarīgas,'' uzsver Staniševs.
Patlaban Bulgārijas Sociālistiskajai partijai Strasbūrā ir četri pārstāvji, kas ietilpst Sociālistu un demokrātu progresīvajā aliansē. Palielināt šo skaitu nebūs viegli, pat ja oficiālajai priekšvēlēšanu kampaņai ir pietaupīti vēl kādi trumpji.
Neveiksmes gadījumā sociālisti visdrīzāk centīsies gūt revanšu pašvaldību vēlēšanās rudenī.
Grūti prognozēt, cik no tagadējiem Eiropas Parlamenta deputātiem saglabās savu vietu arī nākamajā sasaukumā. 2014. gadā triju nacionālistisko partiju koalīcijai “Apvienotie patrioti” izdevās nosūtīt uz Strasbūru vienu savu pārstāvi, Angelu Džambazki, kas izrādījās viens no aktīvākajiem un tautā atpazīstamākajiem Bulgārijas deputātiem. Pēc viņa domām, tieši konservatīvās partijas var piedāvāt reālu alternatīvu joprojām neatrisinātajai migrantu problēmai, nacionālo tradīciju erozijai un perspektīvu trūkumam kopumā.
''Tuvākie pieci gadi Eiropas Savienībai būs izšķiroši. Aizvien vairāk pastiprinās pretrunas starp tiem, kas aizstāv ideju par nacionālām valstīm, kas vēlas saglabāt suverenitāti tādās jomās kā izglītība, kultūra, ģimenes tradīcijas, un tiem, kas iestājas par nelegālo migrāciju, atvērtām robežām un uzskata, ka nepieciešams lielāks protekcionisms, kā to piedāvā prezidents [Emanuels] Makrons,'' spriež Džambazkis.
“Apvienoto patriotu” lēmums Eiroparlamenta vēlēšanās šoreiz piedalīties patstāvīgi jūtami samazina iespēju izcīnīt kaut vienu deputāta vietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daļa tо piekritēju ir antieiropeiski noskaņoti un izšķirošajā brīdī var izlemt vienkārši nebalsot.
Galīgie deputātu kandidātu saraksti tiks precizēti tuvākajās dienās. Saskaņā ar modernajām feminisma vēsmām abas lielākās partijas pirmajās vietās izvirzījušas sabiedrībā labi pazīstamas politiķes – sociālistus vadīs populārā žurnāliste Elena Jončeva, ''GERB'' - Bulgārijas eirokomisāre Marija Gabriēla.
Pēc politisko komentētāju domām, šīs eirovēlēšanas, kurās pirmo reizi piedalīsies jau 21. gadsimtā dzimušie jaunieši, būs interesantākās pēdējo 40 gadu laikā, un rezultāti ir grūti prognozējami. Nav noliedzams, ka Eiropas Savienība atrodas krustcelēs. No vienas puses, cilvēki - arī Bulgārijā - aizvien skaidrāk saprot, ka lēmumi, kas tiek pieņemti Strasbūrā, ietekmē viņu ikdienu, kā, piemēram, pārvadātāju protesti pret mobilitātes pakotni, vai arī cīņa pret pārtikas dubultstandartiem. No otras – Balkānu valsts joprojām nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties Šengenas zonā un eirozonā, reformas kavējas, dzīves līmenis joprojām ir zemāks nekā citās dalībvalstīs, un arī ''Brexit'' sāga eirooptimismu diez ko nevairo.
