Brisele jau ilgstoši pārmet Ungārijas valdībai nedemokrātisku rīcību vairākās jomās, tajā skaitā arī tiesu varas un preses brīvības apdraudēšanu. To, ka būs valstis, kas Ungāriju atbalstīs, prognozēja jau iepriekš.
Polija pavēstīju, ka iebildīs pret Ungārijas sodīšanu. Turklāt Polija pati ir līdzīgā situācijā, jo Brisele arī tās valdībai pārmet nedemokrātiskus lēmumus, kas ietekmē tiesu varu un mediju brīvību.
Taču tagad Polijai ir pievienojusies arī Bulgārija. "Bulgārijas valdība ir pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu sagatavot pozīciju Ungārijas aizstāvībai. Jebkuras soda sankcijas pret Ungāriju radīs bīstamu precedentu," tā norādīts paziņojumā, kuru izplatījis Bulgārijas aizsardzības ministrs Krasimirs Karakačanovs.
Arī Bulgārija šajā ziņā nav vienkāršā situācijā, jo tās konservatīvā valdība ir izpelnījusies pārmetumus par sistemātisku nespēju nodrošināt likuma varu.
Pēc Eiropas Komisijas rosinājuma Eiropas Parlaments ir atbalstījis Eiropas Savienības līguma 7.pantā paredzētās sankciju procedūras ierosināšanu pret Ungāriju. Teorētiski tas var nozīmēt, ka Ungārija zaudē balsstiesības pie visu dalībvalstu galda. Lai sankcijas pret Ungāriju stātos spēkā, ir vajadzīga visu Eiropas Savienības dalībvalstu piekrišana. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka to īstenot būs grūti.
Ungārijas valdību šobrīd sargā arī ietekmīgā Eiropas Tautas partija, kas apvieno Eiropas konservatīvos spēkus un kuras dalībniece ir arī valdošā Viktora Orbāna partija "Fidesz''. Eiropas Tautas partija paziņojusi, ka „Fidesz” par spīti notiekošajam no savām rindām neizslēgs.
Arī Ungārijas valdība pati ir sākusi informatīvu kampaņu, kas atspēko Eiropas Parlamenta lēmumu. Videomateriāla veidā tā ir redzama interneta sociālajos tīmekļos. Tajā vēstīts – Eiropas Parlaments vēršas pret to, ka Ungārija aizstāv savu zemi ar dzelzs žogu pie robežām. Fonā redzamas niknumā pārgrieztas Eiropas Parlamenta liberāļu vadītāja Gija Verhofštata un ungāru izcelsmes filantropa Džordža Sorosa sejas, pret kuru ir izvērstas atsevišķas kampaņas.
Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šonedēļ ir atgriezies no vizītes Krievijā, kur ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir vienojies par sadarbības stiprināšanu gan darījumos ar gāzi, gan atomenerģiju.
Ungārijā izvietos Krievijā ražotus atomreaktorus.
Ungārija, kas šobrīd visādi citādi ir pietiekami dziļi integrēta Eiropas Savienībā, arvien ir stipri atkarīga no Krievijas resursiem. Teju 60% no visas dabas gāzes un teju 90% naftas produktu tā ieved no Krievijas.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Maskavā ir pazīstams viesis un tur ierodas salīdzinoši bieži un regulāri. Viņš ir viens no tiem Eiropas Savienības līderiem, kurš joprojām uztur draudzīgas attiecības ar Kremļa saimnieku par spīti Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
