Kopējā preses konferencē Sobotka uzvēra, ka viņa valsts nevar atbalstīt sistēmu, kas paredz obligātas kvotas bēgļu pārdalei Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Savukārt Angela Merkele bija rezervētāka savos izteikumos. Viņa paziņoja, ka abām valstīm ir līdzīgs viedoklis par Eiropas Savienības un Turcijas līgumu par bēgļu atpakaļuzņemšanu, bloka ārējās robežas aizsardzību un NATO misijām, lai novērstu migrācijas cēloņus.
Savukārt diskusija par patvēruma meklētāju pārdali tiks turpināta.
Negatīva nostāja pret imigrantu uzņemšanu ir arī Čehijas prezidentam Milošam Zemanam. Viņš iepriekš pat pauda aicinājumu neuzņemt nevienu bēgli no Tuvajiem Austrumiem. Savukārt kaimiņvalsts Ungārijas valdība 2. oktobrī pat organizēs referendumu par bēgļu uzņemšanas kvotām.
Jau ziņots, ka augusta sākumā Zemans noraidījis valdības ierosinājumu uzņemt aptuveni 2700 imigrantus no nometnēm Itālijā un Grieķijā. Lēmums pamatots ar iespējamiem draudiem valsts drošībai.
Sobotkas centriski kreisā valdība ierosinājusi līdz 2017.gadam valstī uzņemt 2691 bēgli. Tomēr Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija kategoriski noraida Eiropas Savienības amatpersonu priekšlikumu veidot bēgļu uzņemšanas kvotu sistēmu.
