"Biodaudzveidības stratēģija un stratēģija "No lauka līdz galdam" ir pamata elements Eiropas Savienībs atlabšanas plānā.
Tās ir būtiskas mūsu veselībai, tās ir būtiskas mūsu labsajūtai un arī nekavējošu biznesa un investīciju radīšanā, lai spētu atjaunot bloka ekonomiku, cik ātri vien iespējams," norādīja EK viceprezidents Franss Timmermanss.
Tomēr, kā vēsta izdevums "Politico", – Briseles plāni samazināt pesticīdu daudzumu un izvērst bioloģisko lauksaimniecību var nebūt tik viegli sasniedzami. Tiek norādīts, ka stratēģijās iztrūkst daudzi konkrēti soļi, bet līdz konkrētai rīcībai jeb stratēģiju iedzīvināšanai vēl būs jāpieņem tālāki tiesību akti.
Daudzus mērķus stratēģijā plānots sasniegt jau līdz 2030. gadam. Taču paredzams, ka dažādu likumu vai vadlīniju izstrāde netiks pabeigta ātrāk kā līdz 2024. gadam, un vēl tad tie būs jāapstiprina dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentam (EP).
"Politico" skaidro, ka mērķu sasniegšana prasīs smagu cīņu, jo bloka dalībvalstis, EP locekļi un tirdzniecības grupas nav vienisprātis par to, kā atrisināt un īstenot dažas no stratēģijās minētajām problēmām, piemēram, padarīt pārtikas marķējumus informatīvākus un samazināt emisijas, ko rada gaļas ražošana.
EK vīzija paredz par 50% samazināt pesticīdu izmantojumu un to radīto apdraudējumu.
Tomēr Briseles mērķus attiecībā uz pesticīdiem apdraud visaptverošu datu par izsmidzināmo ķīmisko vielu daudzumu Eiropā neesamība, kā arī bažas par Briseles izmantoto metodoloģiju risku noteikšanai.
Savukārt "zaļo" politiku pārstāvošie politiķi un vides aktīvisti ne reizi vien centušies pārliecināt par nepieciešamību stratēģijā iekļaut darbības gaļas ražošanas un patēriņa samazināšanai. Tomēr jaunās stratēģijas nepiedāvā nekādu konkrētu rīcību šajā jautājumā, neskaidri ierosinot, ka eiropiešiem vajadzētu virzīties uz tādām diētām, kas balstītas lielākā augu patēriņā.
Ņemot vērā to, ka Briseles mērķis ir palīdzēt patērētājiem apzinātāk izvēlēties ēdienu, tiek paredzētas dažādas izmaiņas produktu marķējumā. Arī šajā lauciņā ir kavēkļi, jo par vēlamajiem marķējuma veidiem no dažādām dalībvalstīm izskan atšķirīgi viedokļi.
Tāpat nākamās desmitgades laikā EK aicina iestādīt vismaz 3 miljardus koku. Zinātnieki gan brīdinājuši, ka koku stādīšana nav nekāds brīnumlīdzeklis un šī mērķa īstenošana sniegtu tikai nelielu daļu no nepieciešamā CO2 samazinājuma.
Tā ir tikai daļa no visiem stratēģijā iekļautajiem punktiem, kuru izpilde solās būt sarežģīta un laikietilpīga. Kā min "Politico", vēl jo vairāk par nopietnu šķērsli var kļūt koronavīrusa krīze, kas aizkavēja stratēģijas publicēšanu par aptuveni diviem mēnešiem. Tā varētu apgrūtināt noteiktu mērķu sasniegšanu, jo valdību un rūpniecības industrijas skats nākamajos mēnešos joprojām būs koncentrēts pandēmijas virzienā.
