“To, ko izdarīja Rīgā, tas ir piemērs tam, kā nepieciešams rīkoties situācijā, kur ir skaidri redzams, kas ir labs un kas ir ļauns. Tas bija viens no visspēcīgākajiem atbalsta veidiem baltkrieviem,” sacīja Cihanouska.
Viņa zināja stāstīt, ka šis solidaritātes žests izraisīja milzu pateicības vilni no baltkrieviem: “Tas bija spēcīgs solis, sekas bija paredzamas. Es lūgtu katru, kurš apšauba, vai tas bija piemēroti, padomāt par tiem, kas pašlaik atrodas cietumā. Padomāt par tiem baltkrieviem, kuri šobrīd nevar pamest valsti. Kurš pie tā vainīgs? Tikai diktators, viņa darbības. Es saprotu, ka Baltkrievijā daudziem ir radinieki, gribas aizbraukt, bet tas ir uz laiku, kamēr daudzi cilvēki jau gadiem tur atrodas cietumā bez iemesla. Tāpēc, atgriežoties pie simboliskā žesta, Latvija ir maza, bet lepna, un skaidri saprot, kas ir melns, kas balts.”
Represijas pret baltkrievu opozīciju pastiprinās ne tikai morāli, bet arī fiziski. Cihanouska skaidroja, kādā stāvoklī pašlaik ir Baltkrievijas opozīcija: “Pirmkārt, mūsu dzīve šobrīd kā tāda neeksistē, mūsu dzīve ir nepārtraukta cīņa. Cīņas par politieslodzītajiem, par demokrātisku nākotni, par jaunām vēlēšanām. Represijas un vardarbība, protams, pieaug. Te soļi, kurus sper režīms, pret žurnālistiem un citiem, tas, protams, ir ārpus normalitātes.”
Tas gan neatturot no cīņas. “Mums ir ļoti mazs lodziņš ar iespējām ko mainīt valstī. Baltkrievi ir nobijušies, tas ir skaidrs. Bail iziet uz ielas, bail arī mājās, bail runāt par pārmaiņām, jo tas uzreiz nozīmē cietumu, spīdzināšanu. Vienalga, tam par spīti, cilvēki atrod dažādus veidus, kā cīnīties. Katrs dara kādu mazumiņu, ko vien var. Kāds atklāti runā masu medijos, kāds raksta vēstules politieslodzītajiem, kāds starptautiskajām organizācijām lūdz palīdzību atbalstīt baltkrievus, cilvēktiesību aizstāvji darbojas, kā vien var. Visu, ko vien var, to baltkrievi dara,” sacīja Cihanouska.
Viņa arī mudināja turpināt spiedienu pret Baltkrievijas varu: “Protams, neseno notikumu rezultātā redzam, kā starptautiskā sabiedrība ir aktivizējusies. Un tas saistīts ar šo vienu, neseno notikumu. Bet uzsvēršu, ka
nevar Baltkrievijas jautājumu skatīt tikai lidmašīnas sagrābšanas kontekstā. Tas, kas notika, ir rezultāts nesodāmības sajūtai no režīma puses.
Tāpēc jāturpina izdarīt spiedienu pret režīmu, lai tas saprastu, ka vienīgā izeja no šīs situācijas ir jaunas vēlēšanas.”
KONTEKSTS:
Pagājušā gada augustā prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā valdošais režīms pasludināja Aleksandra Lukašenko uzvaru.
Savukārt opozīcijas partiju pārstāvji, kuri jau bija apvienojušies kopīgā štābā, nodibināja Koordinācijas padomi. Tās mērķis kopš pirmsākumiem ir bijis sarīkot jaunas vēlēšanas, ņemot vērā pierādījumus, ka augustā notikušo vēlēšanu rezultāti tika viltoti, un nodrošināt miermīlīgu varas pārmaiņu. Kaut arī padomes pārstāvji mēģināja veidot dialogu ar Baltkrievijas režīmu, tas neizdevās. Tā vietā opozicionārus vai nu ievietoja aiz restēm, vai arī viņiem nācās pamest Baltkrieviju, lai izvairītos no represijām.
Svjatlana Cihanouska, populārā baltkrievu blogera Sjarheja Cihanouska sieva un opozīcijas partiju kopīgi izvirzītā kandidāte prezidenta vēlēšanās, tagad atrodas Lietuvā, kur viņai piešķirts patvērums. Ar viņu kopā strādā vēl vairāki opozicionāri, kuriem atgriezties Baltkrievijā, tāpat kā Cihanouskai, šobrīd nav iespējams, jo pret viņiem uzsāktas krimināllietas saistībā ar ekstrēmismu un mēģinājumiem gāzt varu.
