Pēc 2020. gada vēlēšanām un protestiem tapa skaidrs, ka Lukašenko ar stekiem izgaiņāja šo protestu, teiksim tā, uz dzīvokļiem. Ir pagājuši divi gadi. Kā šis protests izpaužas tagad? Nav iespējams noticēt, ka cilvēki sēž un domā, ka viss ir kārtībā. Kā tas izpaužas, un kāda ir Lukašenko reakcija uz šo protestu?
Šis protests ir aizgājis pagrīdē. Diemžēl. Ar spīdzināšanām, nereāliem brīvības atņemšanas termiņiem un nāves sodu, kas nesen tika ieviests. Baltkrievijā patlaban ir ļoti mazu iespēju, lai kaut ko darītu. Pat "like" nospiešana kādai pret karu vērstai publikācijai vai arī prodemokrātiskai publikācijai var novest pie brīvības atņemšanas. Tas vien ir varoņdarbs. Cilvēki izplata patiesu informāciju par Baltkrieviju. Grūti sasniedzamās vietās, ciematos izplata skrejlapas. Gluži kā vecajos laikos. Izmanto visas iespējas, lai izplatītu informāciju. Kad sākās karš, cilvēki atkal izgāja ielās, jau pret karu.
Lukašenko domāja, ka paši aktīvākie ir iesēdināti, izdzīti no valsts, taču tad pēkšņi parādījās kiberpartizāni. Cilvēki uzņēma foto un video ar Krievijas militāro tehniku, kas pārvietojās mūsu valstī, un sūtīja šo informāciju Ukrainai, lai viņi būtu gatavi iespējamam uzbrukumam.
Baltkrievijas pretošanās kustība ir dzīva. Režīms zina, ka var fiziski apspiest revolūciju, taču revolūciju cilvēku prātos viņi apspiest nevarēs.
Vai jums ir informācija, cik patlaban Baltkrievijā ir politieslodzīto?
Saskaņā ar Tiesībaizsardzības centra informāciju tie ir 1217 cilvēki. Ir ierosināts līdz 5000 krimināllietu. Visus vārdus mēs pat nezinām, jo daudzi ieslodzītie negrib, lai viņus atzītu par politieslodzītiem. Attieksme cietumā pret politieslodzītajiem ir daudz sliktāka nekā pret parastiem noziedzniekiem. Viņus apzīmē ar speciālu dzeltenu birku. Tas nozīmē, citi ieslodzītie nedrīkst ar viņiem sarunāties, viņiem nedod ķermeņa kopšanai nepieciešamos līdzekļus. Pazemo viņu cilvēka cieņu un rada neciešamus uzturēšanās apstākļus.
Kopš 24. februāra, kad Baltkrievijas režīms, kā jūs teicāt, kļuva par līdzagresoru, daudziem cilvēkiem, kuriem ir Baltkrievijas pase, radās problēmas, jo pret Baltkrieviju tika ieviestas sankcijas. Kārtot kaut kādas formālas lietas, piemēram, atvērt bankas kontu, kļuva grūtāk. Kā ārvalstīs dzīvojošu baltkrievu dzīve mainījās 24. februārī, un kā viņiem var palīdzēt un palīdz?
Pašlaik katrā valstī mēs strādājam pie tā, lai bankas atbloķētu norēķinu kartes. Gadījumi tiek izskatīti individuāli. Lai uzņemtu studentus, lai turpinātu izsniegt vīzas un varbūt pat palielinātu to skaitu. Proti, lai skaidri nošķiru – kuram sankcijas un izolācija, un kuram – tieši otrādi – palīdzība. Lai baltkrievi varētu turpināt cīņu, viņiem ir vajadzīga uzlāde. Mums ir jāsaprot, ka mums palīdz, ka mums vēl ir enerģija. Mūsu baterijas visu laiku ir jāuzlādē. Piemēram, karoga izkāršana Rīgā nedaudz uzmundrināja baltkrievus.
Vakar jūs teicāt, ka sankcijas pret Baltkrievijas valsts uzņēmumiem ir jāpastiprina. Taču katrā šādā uzņēmumā strādā Baltkrievijas iedzīvotāji. Gan uzņēmumiem būs slikti, gan Baltkrievijas iedzīvotājiem būs slikti. Kā jūs tikāt galā ar šo dilemmu? Lūk, ir iedzīvotāji, un ir režīms.
Cilvēki, kuri strādā valsts uzņēmumos, saņem kaut kādu minimālo algu. Savukārt visi ienākumi, tā milzu nauda, it īpaši no kālija minerālmēslu pārdošanas, aiziet režīma ģimenei. Cilvēkiem no tā sauktās elites.
Tāpēc parastiem iedzīvotājiem – kā agrāk nekā nebija, tā arī tagad nekā nav. Taču režīms jūt sankcijas. Viņiem nav milzīgas naudas plūsmas, kā bija iepriekš. Nav no kā sponsorēt drošībniekus un represijas valstī.
No otras puses, režīms jau divus gadus baidās pazemināt algas valsts uzņēmumos, jo 2020. gadā bija streiki. Un cilvēki gatavojas vispārējam streikam. Režīms saprot – ja pazeminās algas un atlaidīs cilvēkus, tas novedīs pie streika. Tur viss ir nestabils. Baidās no strādnieku sacelšanās. Es katru dienu runāju ar baltkrieviem un arī ieklausos viņos. Nav tā, ka šis risinājums ir paņemts no zila gaisa. Mums taču arī sāp sirds par Baltkrievijas ekonomiku. Mūsu mērķis nav to iznīcināt. Mūsu mērķis ir atbrīvot politieslodzītos, apturēt represijas, organizēt jaunas vēlēšanas, izmantojot šo spiedienu. Citādi režīms nesaprot.
