Lai grozītu Lietuvas konstitūciju no 141 deputāta “par” konkrēto lēmumu jānobalso vismaz 94. Šonedēļ vairākums jeb 135 parlamentārieši atbalstīja grozījumus, kas paredz tiešu mēru ievēlēšanu. Tas nozīmē, ka turpmāk Lietuvā pašvaldību vadītājus vēlēs tāpat kā valsts prezidentu. Proti, pamatojoties uz vispārējām, vienlīdzīgām un tiešām vēlēšanu tiesībām. Pēc deputātu teiktā, tā iedzīvotājiem būs ciešāka saikne ar savas pašvaldības pārstāvi, jo viņi paši būs politiķi izvēlējušies.
"Prezidents uzskata, ka mēri nedrīkst pildīt formālus pienākumus, bet tiem jābūt nopietnām, ietekmīgām un juridiski pilnvarotām amatpersonām," norāda Lietuvas prezidenta padomnieks Povils Mačiulis.
Seims arī pazemināja minimālo vecumu, kas nepieciešams, lai varētu kandidēt uz vietu parlamentā, no 25 uz 21 gadu. Šajā jautājumā tik liela vienprātība kā par mēru ievēlēšanu nebija. Grozījumi pieņemti ar 101 balsi par, 4 pret un 22 atturoties.
"Tas nenozīmē, ka Seimu pārpludinās 21 gadu veci cilvēki. Tas vienkārši nozīmē, ka mēs dosim viņiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties šajā procesā un vēlēšanu kampaņās un iegūt pieredzi. Galu galā, vēlētāji izlems, kāda vecuma kandidāti viņus pārstāv," skaidro Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena.
"Jaunietim ir dažādas prioritātes – piemēram, izklaidēties un izbaudīt brīvību brīvajā laikā. Būt reibumā un tamlīdzīgi. Vai tie ir atbildīgi lēmumi? Es domāju, ka šajā vecumā cilvēki domā, ka dzīvos mūžīgi, un jūra ir līdz ceļiem," uzskata opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības biedrs Aurēlijs Verīga.
"Jauniešiem rūp arī citas svarīgas lietas. Piemēram, izglītība, bezmaksas ekonomiskās iespējas un citi jautājumi," uzskata politiskās grupas “Brīvība” priekšsēdētājs Vītauts Mitals.
Vēl deputāti lēma par labu konstitūcijas grozījumam, kas ļauj impīčmenta ceļā no amata atceltai personai kandidēt vēlēšanās. Tādējādi savulaik impīčmenta ceļā atceltajam prezidentam Rolandam Paksam dota iespēja atgriezties politikā.
Pakss no Lietuvas prezidenta amata tika atcelts 2004. gadā saskaņā ar apsūdzībām Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam, Krievijas pilsonim uzņēmējam Jurijam Borisovam. Kopš tā laika viņš nedrīkstēja kandidēt Lietuvas Seima un prezidenta vēlēšanās, bet divas reizes tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Pieņemot šo konstitūcijas grozījumu, Lietuva izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada lēmumu, kurā Lietuvas likumdošanā paredzētais galīgais un negrozāmais aizliegums bija atzīts par nesamērīgu.
Lai Seims varētu veikt nepieciešamos grozījumus konstitūcijā, Lietuvā tika atstāts vienas dienas pārtraukums starp saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un jaunas ārkārtējās situācijas noteikšanu, jo ārkārtējās situācijas vai karastāvokļa laikā konstitūciju grozīt nedrīkst.
