Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos un izvairītos no jauna visaptveroša karantīnas režīma ieviešanas, Francijā no šodienas visiem cilvēkiem, kas ieceļo ar gaisa vai jūras transporta līdzekļiem no citām Eiropas Savienības valstīm, jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā. Šāda prasība kopš janvāra vidus jau attiecas uz iebraucējiem no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Francijas transporta ministra sniegto informāciju ik nedēļu Francijas lidostās un ostās no citām dalībvalstīm ierodas aptuveni 62 000 cilvēku. Sestdien Francijā reģistrēja teju 24 000 jaunu Covid-19 gadījumu un 321 nāves gadījumu. Līdz sestdienai pret jauno koronavīrusu Francijā bija vakcinēts aptuveni miljons cilvēku, un Francija plāno līdz jūnija beigām vakcinēt 15 miljonus cilvēku.
Arī Vācijā no šodienas ir spēkā stingrāki kontroles noteikumi uz robežām. Vācijā iebraucējiem no valstīm, kas epidemioloģiskā ziņā tiek uzskatītas par augsta riska valstīm, uz robežas jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts aizvadīto 72 stundu laikā. Noteikumu dēļ arī šoferiem, kas ieved Vācijā svaigus augļus un dārzeņus no Portugāles un Spānijas, būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts aizvadīto 72 stundu laikā. Taču praksē šo prasību nav iespējams izpildīt, uzsver Vācijas Augļu tirdzniecības asociācija.
Lai cīnītos ar Covid-19 izplatību, arī citās valstīs tiek īstenoti dažādi pasākumi. Piemēram, Nīderlandē, kas jau noteikusi lidojumu aizliegums no Lielbritānijas, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas, kur izplatās jaunā koronavīrusa mutācijas, no sestdienas ieviesta nakts komandantstunda. Tā papildina karantīnas režīmu, kas valstī ir spēkā kopš decembra vidus. Tomēr daļa iedzīvotāju neapmierinātību ar noteiktajiem ierobežojumiem paudusi pārkāpjot likumu. Proti, jaunieši Nīderlandē nodedzinājuši Covid-19 testēšanas centru Urkā, nepilnus 100 kilometrus no Amsterdamas. Jaunieši to darījuši, protestējot pret ieviesto komandantstundu. Tāpat šo nekārtību laikā policijas automašīnas tika apmētātas ar akmeņiem un petardēm.
Pasaule joprojām liek lielas cerības uz vakcināciju, taču tās ātrums daudzviet nebūt nav tāds, kā cilvēki to vēlētos. Vācijas federālā valdība brīdinājusi, ka šīs valsts vakcīnu ražotājus var skart kiberuzbrukumi un spiegošana, piebilstot, ka sazvērestības teoriju piekritēju darbības var mazināt vakcinācijas kampaņas panākumus.
Jāpiemin arī, ka ne viss vēl ir zināms par pašu vakcīnu ietekmi. Proti, Anglijas medicīnas direktora vietnieks, profesors Džonatans Van Tāms intervijā laikrakstam “Sunday Telegraph” brīdinājis, ka zinātnieki vēl nezina vakcīnas ietekmi uz vīrusa pārnesi citiem cilvēkiem. Tādēļ viņš uzsvēra, ka tiem, kas tikuši vakcinēti, ir jāturpina ievērot ierobežojumi. Lielbritānijā līdz šim ar pirmo devu vakcinēti 75% cilvēku, kas vecāki par 80 gadiem. Profesors arī piebilda, ka neviena vakcīna nekad nav bijusi 100% efektīva, tādēļ vakcinētas personas aizsardzība pret inficēšanos nav garantēta.
