Premjerministra amatā Trasa nomainīs līdzšinējo premjeru Borisu Džonsonu, kurš jūlijā dažādu skandālu dēļ bija spiests paziņot par atkāpšanos no amata.
Džonsona demisijai sekoja cīņa par Konservatīvās partijas līdera posteni, kurā no vairāk nekā desmit kandidātiem tika atlasīti divi spēcīgākie: ārlietu ministre Trasa un bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks.
Šo atlasi veica Lielbritānijas parlamenta Konservatīvo frakcijas deputāti, kuru vidū populārāks bija Sunaks, bet izšķirošajā balsojumā par Konservatīvās partijas līdera un tādējādi arī nākamā Lielbritānijas premjera posteni varēja piedalīties visi Konservatīvās partijas biedri.
Šajā balsojumā pārliecinošu uzvaru izcīnīja Trasa. Viņa saņēma 81 326 partijas biedru balsis (57,4%), bet par Sunaku nobalsoja 60 399 partijas biedri (42,6%), ziņo BBC.
Šī gan ir pirmā reize 20 gadu laikā, kad balsojuma uzvarētājs saņēmis mazāk nekā 60% balsu.
Paredzams, ka otrdien aizejošais premjers Džonsons un topošā premjere Trasa dosies uz karalienes Elizabetes II pili Skotijā, kur notiks oficiālā varas nodošanas ceremonija. Trasa būs jau 15. britu valdības vadītāja, ar ko sadarbojusies 96 gadus vecā karaliene Elizabete II (pirmais bija Vinstons Čērčils pirms vairāk nekā 70 gadiem).
Trasa būs trešā sieviete Lielbritānijas premjeres amatā (pirmās divas bija Mārgareta Tečere un Terēza Meja).
47 gadus vecā Trasa kopš pagājušā gada septembra ir Lielbritānijas ārlietu ministre. Viņas pilnais vārds ir Mērija Elizabete Trasa, bet kopš bērnības viņa tiek saukta par Lizu.
Trasa ir dzimusi Oksfordā; viņas tēvs bija matemātikas profesors Līdsas Universitātē. Trasa ir Oksfordas Universitātes absolvente.
Lielbritānijas parlamentā viņa ievēlēta 2010. gadā, pēc tam ieņēmusi dažādus amatus valdībā, piemēram, bijusi starptautiskās tirdzniecības ministre.
Trasa savā uzvaras runā izteica pateicību Džonsonam, kurš pabeidzis Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vadījis cīņu pret Covid-19 pandēmiju un nav baidījies stāties pretī Krievijas vadonim Vladimiram Putinam.
Trasa apsolīja saviem partijas biedriem, ka viņas vadībā Konservatīvā partija izcīnīs uzvaru Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās 2024. gadā.
Opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Kīrs Stārmers apsveicis Trasu ar uzvaru, bet vienlaikus norādījis, ka 12 gadus ilgā konservatīvo valdīšana britiem nozīmē "zemas algas un augstas cenas", tādēļ tikai leiboristiem esot pa spēkam izvest valsti no krīzes.
I'd like to congratulate our next Prime Minister Liz Truss as she prepares for office.
But after 12 years of the Tories all we have to show for it is low wages, high prices, and a Tory cost of living crisis.
Only Labour can deliver the fresh start our country needs.
— Keir Starmer (@Keir_Starmer)
September 5, 2022
Trasa nākusi pie varas Lielbritānijai sarežģītā laikā, jo iedzīvotāji ir satraukti par 40 gadu laikā lielāko inflāciju un daudzi ar bažām gaida apkures sezonu, jo tiek lēsts, ka apkures cenas varētu kāpt par 80%.
Trasa apņēmusies nekavējoties ķerties pie krīzes risināšanas, ierobežojot energoresursu cenu kāpumu.
"Šīs kampaņas laikā es startēju kā konservatīvā un es valdīšu kā konservatīvā! Bet, draugi, mums ir jāparāda, ka mēs tuvāko divu gadu laikā spējam panākt rezultātus. Es piedāvāšu ambiciozu plānu, lai samazinātu nodokļus un panāktu mūsu ekonomikas izaugsmi," teica Trasa.
"Es panākšu rezultātus enerģētikas krīzes jomā un tikšu galā ar iedzīvotāju enerģētikas rēķiniem, kā arī ar ilgtermiņa jautājumiem par enerģijas piegādēm."
Tomēr centrālais Trasas solījums ir samazināt nodokļus. Viņa uzskata, ka tie šobrīd ir pārāk augsti un traucē ekonomikas izaugsmei. Tomēr nav skaidrs, kā viņa varēs apvienot nodokļu samazināšanu ar nepieciešamību sniegt apjomīgu atbalstu iedzīvotājiem, lai viņi spētu samaksāt apkures rēķinus.
"Mēs no jaunās premjeres daudz vairāk esam dzirdējuši par uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu nekā esam dzirdējuši par dzīves dārdzības krīzi. Tā ir vissvarīgākā lieta, kas ietekmē miljonus mājsaimniecību. Tas liecina, ka viņa nedomā reāli un arī nav strādājošo cilvēku pusē," uzskata opozīcijas līderis Stārmers.
Trasa ir pieļāvusi arī iespēju mazināt dažādas darbinieku tiesības, piemērām uz apmaksātu atvaļinājumu. Arodbiedrības jau ir prasījušas Trasai sniegt paskaidrojumus.
Pagājušajos Ziemassvētkos ar kolēģi Lizu Trasu ieskandinājām ar Londonas Latviešu kori pie Latvijas dāvātās egles britu Ārlietu ministrijai, šodien prieks sveikt jauno konservatīvo līderi un nākamo premjeri. Viņa vienmēr ir stingri atbalstījusi Latvijas drošību un Ukrainu pic.twitter.com/Th6Cb5p02O
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics)
September 5, 2022
Lielbritānijas premjera maiņa ar bažām tika gaidīta Ukrainā, jo aizejošais premjers Boriss Džonsons bija viens no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem, kopš karadarbības sākuma viņš jau trīsreiz viesojies Kijivā.
Taču arī Trasa solījusi turpināt atbalstīt Ukrainu, piegādāt ukraiņiem ieročus un turpināt sankcijas pret Krieviju.
Krievijas propagandas mediji jau sen izcēlušies ar naidīgu attieksmi pret Trasu. Februārī, neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Trasa ieradās Maskavā un tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai mēģinātu novērst karu. Tikšanās aizritēja ļoti vēsā gaisotnē, un Lavrovs to raksturoja kā "mēmā sarunu ar kurlo".
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Trasa pamanījās izraisīt vismaz vienu starptautisko skandālu. Uz jautājumu, vai Francijas prezidents Emanuels Makrons ir draugs vai ienaidnieks, Trasa atbildēja, ka tas vēl nav skaidrs.
Makrons uz viņas izteikumiem reaģēja diplomātiski.
"Es ne mirkli nešaubos, ka Lielbritānija ir Francijas draugs. Ziniet, mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē. Apkārt ir arvien vairāk neliberālu valstu un autoritāru demokrātiju. Ja mēs Francijā un Lielbritānijā nespējam saprast, vai esam draugi vai ienaidnieki – un tas nav neitrāls vārds –, tad mums būs nopietnas problēmas."
