Elektroapgāde 9. martā tikusi pārtraukta plkst.11.22, pavēstīja VVD.

Čornobiļas AES iedarbināta rezerves energoapgādes sistēma (dīzeļģeneratori), lai nodrošinātu bijušās AES teritorijā esošo objektu drošībai nepieciešamo sistēmu apgādi ar elektrību. Radiācijas monitoringa staciju dati Ukrainas teritorijā kopumā ir pieejami un neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni.

Arī Latvijas radiācijas monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni. 

VVD Radiācijas drošības centrs monitorē radiācijas drošības situāciju 24/7 režīmā. VVD uzrauga radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā, kā arī citās valstīs. 

Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska stāstīja: "Radiācijas līmeņa mērījumi atbilst ikdienas rādījumiem gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Apdraudējuma Latvijai no Ukrainas notikumiem nav. Saskaņā ar Ukrainas atbildīgo iestāžu sniegto informāciju Čornobiļas atomelektrostacijas monitoringa automātiskā sistēma jau kādu laiku nedarbojas, bet vienlaikus notiek saziņa ar darbiniekiem, kas atrodas šajā teritorijā, un drošības parametri atbilst standarta robežām. Savukārt par Zaparožjes atomelektrostaciju Ukrainas atbildīgā iestāde ir informējusi, ka monitoringa sistēma darbojas, vienīgi šie dati nenonāk līdz sabiedrībai, netiek nodoti platformai, bet drošības līmenis atbilst standartam."

Papildus VVD vērsa uzmanību, ka Čornobiļas AES nav ekspluatācijā esoša atomelektrostacija, pēdējais reaktors darbību beidza 2000. gadā un attiecīgi iespējamie radiācijas riski ir zemāki nekā darbībā esošām atomelektrostacijām. Tāpat radiācijas riski samazinās, ievērojot attālumu no Čornobiļas līdz Latvijai. Arī meteoroloģiskās prognozes tuvākajām dienām norāda, ka kopējā atmosfēras plūsma starp Latviju un Ukrainu nebūs vērsta mūsu valsts virzienā.

Ukrainas enerģētikas ministrs brīdinājis valsts vadību, ka nav zināms pašreizējais radiācijas līmenis Čornobiļā. Jau kara pirmajā dienā 24. februārī Krievijas karaspēks iegāja Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā un pārņēma to savā kontrolē. Caur atomelektrostacijas teritoriju braucošā Krievijas bruņotā tehnika sacēla radioaktīvos putekļus.

Tāpat Ukrainai neesot kontroles pār Zaporižjas AES, ko Krievijas karaspēks sagrāba pirms nedēļas. Tikmēr Eiropas Kodolizmēģinājumu organizācija paziņojusi, ka pārtrauc sadarbību ar Krieviju un atņem tai novērotāja statusu organizācijā. 23 organizācijas dalībvalstis nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.