ĪSUMĀ:
- Nabadzīgajās valstīs daudz mazāk cilvēku saņēmuši Covid-19 vakcīnu.
- Kritizē, ka bagātās valstis nevēlas piešķirt vakcīnas nabadzīgajām.
- Bažījas, ka valstis samazina Covid-19 testēšanas apjomu.
- ANO: Līdz gada vidum jābūt vakcinētiem 70% pasaules iedzīvotāju.
- PVO: Krievijas izraisītais karš Ukrainā var pasliktināt Covid-19 pandēmiju.
Pagājušajā nedēļā apritēja divi gadi kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja Covid-19 globālo pandēmiju. Šajā laikā visā pasaulē ir reģistrēti 452 miljoni inficēšanās gadījumu, bet apstiprināto vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits ir pārsniedzis sešus miljonus. Taču patiesais Covid-19 inficēto un nonāvēto skaits noteikti ir daudz lielāks.
Jau vairāk nekā gadu ir pieejamas vakcīnas pret nāvējošo koronavīrusu. Līdz šim visā pasaulē ir izlietoti 10,9 miljardi vakcīnu devu, liecina vietnes „Ourworldindata.org” publicētie dati. Vismaz vienu poti ir saņēmuši 63% no 7,9 miljardiem pasaules iedzīvotāju.
Diemžēl vakcinācijas aptvere dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 99% iedzīvotāju, Rumānijā – 42%, savukārt Centrālāfrikas valstī Burundi nieka 0,1%.
Tas parāda milzīgo nevienlīdzību starp valstīm ar atšķirīgu ienākumu līmeni. Valstīs ar augstiem un vidējiem ienākumiem vismaz vienu potes devu ir saņēmuši 79% iedzīvotāju, bet valstīs ar zemiem ienākumiem tikai 14%.
Samazinās testēšana
Vairumā pasaules valstu pēdējās divās nedēļās ir samazinājies jaunatklāto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits. Atsevišķās valstīs ir ievērojami mīkstināti vai pat pilnībā atcelti ierobežojumi. Taču tas nenozīmē, ka pandēmija tuvojas beigām, brīdina PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss.
„Pandēmija nebūt nav beigusies – un tā nekur nebeigsies, kamēr nebūs beigusies vispār.
Daudzās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs pieaug Covid-19 inficēšanās gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits. Vīruss turpina attīstīties, un mēs joprojām saskaramies ar būtiskiem šķēršļiem vakcīnu izplatīšanā, testēšanā un ārstēšanā visur, kur tas ir nepieciešams. Pasaules Veselības organizācija ir nobažījusies, ka atsevišķas valstis krasi samazina testēšanu. Tas ierobežo mūsu spējas novērot, kur vīruss atrodas, kā tas izplatās un kā attīstās. Testēšana joprojām ir būtisks instruments mūsu cīņā pret pandēmiju kā daļa no visaptverošas stratēģijas,” sacīja PVO vadītājs.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādījis, ka pandēmija nav galā. Viņš kritizē bagātākās valstis par nevēlēšanos piešķirt vakcīnas nabadzīgajām valstīm. Šāda attieksme esot vainojama pie arvien jauniem Covid-19 paveidiem un nepieciešamības no jauna ieviest stingrus ierobežojumus.
ANO vadītājs uzsvēra, ka līdz šī gada vidum ir jāpanāk, lai vienu Covid-19 vakcīnas devu būtu saņēmuši vismaz 70% pasaules iedzīvotāju.
Brīdina par uzliesmojumu Ukrainā
PVO brīdina, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā var pasliktināt Covid-19 pandēmiju.
Karadarbības dēļ 44 miljonu iedzīvotāju lielajā Ukrainā varot ievērojami pieaugt inficēšanās ar koronavīrusu un tā izraisīto nāves gadījumu skaits, jo pašreizējos apstākļos nekādi piesardzības pasākumi vairs nav spēkā. Jaunu Covid-19 uzliesmojumu Ukrainā var veicināt arī zemais vakcinācijas līmenis, jo līdz šim vismaz vienu Covid-19 potes devu ir saņēmuši tikai 34% valsts iedzīvotāju.
Kopš kara sākuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir aizbēguši uz Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Moldovu un Slovākiju. Bēgļiem uz robežas nepieprasa uzrādīt vakcinācijas sertifikātus, bet testēšanas jaudas ir nepietiekamas, tāpēc Covid-19 var strauji izplatīties arī viņu vidū.
Ungārija, Rumānija un Moldova bēgļiem no Ukrainas piedāvā bezmaksas Covid-19 vakcīnas, bet Slovākija nodrošina bezmaksas ārstēšanu bēgļiem, kuri ir saslimuši ar Covid-19.
PVO, ANO Starptautiskais Bērnu aizsardzības fonds un ANO Iedzīvotāju fonds kopīgā paziņojumā pieprasījuši izbeigt uzbrukumus Ukrainas veselības aprūpes sistēmai, lai varētu nodrošināt nepieciešamākos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp vakcināciju pret Covid-19. Kopš kara sākuma ir apstiprināti uzbrukumi vismaz 31 veselības aprūpes iestādei Ukrainā.
