Covid-19 īpaši smagi skāris Čehiju. Tur ik dienu atklāj vairākus tūkstošus jaunu saslimšanas gadījumu, un strauji pieaug to cilvēku skaits, kam nepieciešama mediķu palīdzība.
Pašreizējā krīze arī izgaismojusi problēmas Čehijas veselības aprūpes sistēmā. Daudzi čehu ārsti un medmāsas pēdējo gadu laikā pārcēlušies uz ārzemēm, galvenokārt uz Vāciju un Austriju, kur viņiem ir ievērojami lielākas algas un labāki darba apstākļi. Tagad Čehija lūgusi aizbraukušos atgriezties. Kaimiņvalstis, ieskaitot Vāciju, arī piedāvājušas palīdzēt ar darbarokām, ņemot vērā situācijas nopietnību un to, ka inficēto vidū ir arī vairāki tūkstoši čehu mediķu.
Pirmdien, 19. oktobrī, agri no rīta Prāgas virzienā devās armijas transportlīdzekļu kolonna ar aprīkojumu, kas nepieciešams lauka slimnīcas celtniecībai. Plānots, ka slimnīcu uzbūvēs nedēļas laikā, un tajā būs pieejamas 500 gultas Covid-19 sasirgušajiem. Tā kalpos kā papildinājums esošajām slimnīcām.
“Tie ir 14 transportlīdzekļi, kas pārvadā aptuveni 20 konteinerus ar 165 tonnām medicīnai nepieciešamā aprīkojuma. Daļā atrodas iekārtas, kas paredzētas operāciju zālēm, intensīvās terapijas nodaļām, aptiekai, laboratorijām, rentgena iekārtām. Papildus tiek pārvadātas nepieciešamās zāles,” informēja Militārās medicīnas aģentūras pārstāve Lada Ferkalova.
Lai apstādinātu vīrusa izplatību, Čehijā ieviesti vairāki ierobežojumi, kas attiecas gan uz bāru un restorānu darbību, gan arī, piemēram, uz sporta nodarbībām.
Ne visi ierobežojumiem piekrīt, un nedēļas nogalē vairāki tūkstoši iedzīvotāju izgāja ielās, lai protestētu. Lai izklīdinātu sanākušos, policija izmantoja asaru gāzi un ūdens metējus.
Inficēto skaits strauji pieaug arī Beļģijā. Valsts veselības ministrs brīdina, ka Beļģija zaudē kontroli pār vīrusa izplatību un tas var pārņemt valsti kā nekontrolējams cunami. Tur ik dienu saslimšanu atklāj vairāk nekā desmit tūkstošiem cilvēku. Dažos reģionos situācija ir smagāka nekā martā pirmā uzliesmojuma laikā.
Situācijas nopietnību apliecināja Beļģijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Filips Devo: “Pašlaik manā slimnīcā situācija ir nopietna. Ir vairāk nekā simt Covid-19 pacientu.
Milzīgā pieplūduma dēļ nākas atcelt vai pārcelt vairākas operācijas. Mēs principā apstādinām ikdienas darbu.”
Vīruss strauji izplatās arī citviet Eiropā, un vairākās valstīs tiek lemts par stingrākiem ierobežojumiem. Piemēram, Austrijā, kur ik dienu saslimšanu konstatē vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem, turpmāk iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk kā seši cilvēki, bet brīvā dabā – ne vairāk kā 12 cilvēki. Parīzē un vēl astoņās Francijas pilsētās restorāni, bāri, kinoteātri un citas iestādes ir spiestas pārtraukt darbību pēc deviņiem vakarā. Lai pārliecinātos, ka ierobežojumi tiek ievēroti, valstī papildus izvietoti aptuveni 12 tūkstoši policistu.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
