Nepilnu sešu miljonu iedzīvotāju lielā Dānija pievienojās Eiropas Savienībai – toreiz vēl Eiropas Ekonomikas kopienai – 1973. gadā kopā ar Īriju un Apvienoto Karalisti. Tā bija tā dēvētā „pirmā paplašināšanās”, dalībvalstu skaitu palielinot līdz deviņām. Dānija pievienojās galvenokārt pragmatisku un ekonomisku iemeslu dēļ, jo iestājās arī Apvienotā Karaliste – tās svarīga tirdzniecības partnere. Kad dalībai blokā pieteicās Londona, to izdarīja arī Kopenhāgena.
Līdzīgi kā britiem, arī Dānija sev izcīnījusi vairākus īpašus izņēmumus (opt-outs) no Eiropas Savienības līgumiem. Piemēram, tā drīkst izvēlēties nepievienoties eirozonai, un nacionālā valūta joprojām ir krona. Tāpat Eiropas Savienībā Dānijai paredzēti izņēmumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku, tieslietām un pilsonību.
Apvienotā Karaliste tagad grib izstāties. Līdz ar to "Brexit" – kā tas ietekmēs eksportu, kā rīkoties tālāk – Dānijā būs aktuāls temats pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Turklāt tuvāko trīs mēnešu laikā gaidāmas arī Dānijas nacionālā parlamenta vēlēšanas. Ir spekulācijas, ka abas vēlēšanas pat varētu tik sarīkotas vienā datumā maijā, norāda dāņu politikas komentētājs Jarls Kordua.
„Breksits var spēlēt lomu arī nacionālajās vēlēšanās. Premjers var izvēlēties stratēģiju, sakot, ka – „paskatieties, kas notika Lielbritānijā. Redziet, kāds tur ir haoss. Jums mani vajadzētu pārvēlēt, es būšu jūsu enkurs šajā vētrā, kas ap mums trako.” Daudzi uzskata, ka notiekošais ap Lielbritāniju un breksitu ietekmēs arī mūsu nacionālās vēlēšanas," teica Kordua.
Premjers Larss Rasmusens, liberāli konservatīvās partijas "Venstre" līderis, pašlaik vada centriski labēju mazākuma valdību. To atbalsta pret imigrāciju stingri noskaņotā, nacionālistiskā un eiroskeptiskā Dānijas Tautas partija. Tiesa, uz haotiskā "Brexit" fona pēdējā laikā tā šķiet pieklususi prasībās sarīkot izstāšanās referendumu arī Dānijā, sacīja Kordua. Viņš norādīja – neskatoties uz eiroskeptisko tradīciju, lielākā daļa dāņu tomēr uzskata, ka Eiropas Savienība ir laba lieta.
”Dāņi atbalsta Eiropas Savienību, un aptaujas liecina, ka referenduma gadījumā dāņi nobalsotu pret izstāšanos. Tomēr dāņi arī ļoti augustu vērtē izņēmuma klauzulas. Viņi nav īpaši ieinteresēti dziļākā Eiropas Savienības integrācijā, viņi par to ir skeptiski. Bet no otras puses dāņi grib būt daļa no Eiropas Savienības, kāda tā ir šodien," pauda Kordua.
Pirms maija vēlēšanām Dānijas Tautas partija Milānā piedalījās arī jaunas eiroskeptisko spēku alianses izveidē līdz ar Itālijas iekšlietu ministru un pret imigrāciju noskaņotās partijas "Līga" līderi Mateo Salvīni, vācu eiroskeptiķu partiju „Alternatīva Vācijai” un Somijas Somu partijas pārstāvjiem.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dānijā uzvarēja tieši eiroskeptiskā Dānijas Tautas partija, iegūstot ceturto daļu balsu un četras no 13 dāņu eirodeputātu vietām. Šoreiz gan gaidāms pieticīgāks rezultāts, trešā vieta un divi krēsli.
Popularitātes kritums tiek skaidrots gan ar pašas partijas skandāliem, gan ar konkurenci, ko rada jaunas galēji labējas partijas "Nye Borgerlige" parādīšanās. Turklāt pēc 2015.gada migrācijas krīzes politiskā skatuve kopumā šķiet mazliet pavirzījusies uz labējo pusi. Tostarp arī sociāldemokrāti, kuriem sola uzvaru gan Eiropas, gan nacionālā parlamenta vēlēšanās, ir ieņēmuši „tautpartijniekiem” raksturīgo pretimigrācijas retoriku, sacīja Kordua.
„Runājot par migrācijas jautājumiem, sociāldemokrāti pavirzījušies uz politiskā spektra labējo spārnu. Viņi ir vairāk vai mazāk pārņēmuši Dānijas Tautas partijas uzskatus un nostāju par imigrāciju. Viņi gan joprojām nav tik eiroskeptiski, taču spēruši soli arī šajā virzienā," norādīja Kordua.
Bez "Brexit" un migrācijas priekšvēlēšanu debatēs gaidāmi tādi jautājumi kā robežkontrole, blokā ārējo robežu aizsardzība, klimata izmaiņas.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dānijā vēlēt aizgāja 56% balsstiesīgo, krietni virs Eiropas vidējā rādītāja. Bet, ja šoreiz maijā vienlaikus tiks rīkotas arī nacionālā parlamenta vēlēšanas, kurās ierasti nobalso vairāk nekā 80%, tad aktivitātes rekords gaidāms arī Eiroparlamenta vēlēšanām, norādīja dāņu politikas komentētājs Kordua.
”Mums nav likumu, ka piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, pretējā gadījumā draudot ar sodiem. Cilvēki iet balsot, jo uzskata, ka tas ir pilsoņa pienākums balsot. Tas ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā, ka ir jāpiedalās vēlēšanās, pat ja tas tevi neinteresē," teica Kordua.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā pirmdien, 8. aprīlī, Kopenhāgenā notika arī kas vēl nebijis – kandidāti no Dānijas, Somijas un Zviedrijas pirmo reizi piedalījās kopīgās Ziemeļvalstu priekšvēlēšanu debatēs. Tajās galvenā uzmanība bija pievērsta "Brexit", klimatam un drošībai.
Ja briti no Eiropas Savienības izstāsies, Dānijai turpmāk Eiropas Parlamentā būs par vienu vietu vairāk – 14. Iekļūšanu prognozē sešām līdz septiņām partijām.
