Ziņojums tika veltīts oktobrī nogalinātajai žurnālistei Dafnei Karuanai Galizijai, kura pētīja "Panamas dokumentus" un izgaismoja augsta līmeņa korupciju Maltā.
Londona atzīta par pasaules finanšu centru numur viens. Valūtas maiņas apgrozījums vien te ik dienu sasniedz 2,5 triljonus mārciņu, kas ir vairāk nekā 300 Latvijas gada budžetu. Ne velti Londona tiek dēvēta par Eiropas galveno baņķieri, taču
Apvienotā Karaliste kopā ar Īriju, Maltu, Luksemburgu, Nīderlandi un Kipru ir izpelnījusies arī Eiropas Savienības iekšējā ofšora nosaukumu.
Jaunajā pētījumā Apvienotā Karaliste ir saņēmusi sliktu novērtējumu.
Pirms dažiem gadiem Apvienotā Karaliste spēlēja ļoti nozīmīgu lomu publisko reģistru informācijas publiskošanā par reālajiem kompāniju īpašniekiem. Taču neizdarīja darbu līdz galam un neatklāja informāciju par trastiem, kas ir galvenais veids, kā izvairīties no nodokļiem, kā arī nepiespieda savas ārzemju teritorijas, tādas kā Kaimanu salas un Bermudas, pārņemt līdzīgu praksi, pastāstīja uzņēmuma TaxJustice.uk direktors Vils Snels.
"Mēs zinām no "Paradīzes papīriem", ka britu pārvaldītās ārzemju teritorijas, daudzas no tām ir Karību salās, ir galvenie spēlētāji starptautiskajās nodokļu nemaksāšanas shēmās," sacīja Snels.
"Būs interesanti redzēt "Brexit" kontekstā, tad, kad atstāsim Eiropas Savienību, kā zaudēsim spēju nobloķēt progresu, kāds ir radīts Eiropas Savienības līmenī," teica Snels. "Šajā nedēļā tika publiskots saraksts ar nodokļu paradīzēm. Tas tika ļoti nopietni kritizēts par mērenību, taču drīzumā varētu izrādīties, ka pēc Eiropas Savienības atstāšanas Apvienotā Karaliste pati iekļūs šajā sarakstā. Ne savu ārzemju teritoriju, bet savas prakses un noteikumu dēļ. Daži britu politiķi jau šobrīd runā par iespēju, ka pēc "Brexit" Apvienotā Karaliste kļūs par nodokļu paradīzi."
Savukārt viena no galvenajām Latvijas problēmām, pēc pētnieku domām, ir jaunais uzņēmuma ienākumu nodoklis - no jaunā gada tiek samazināta nodokļa likme un mainīta maksāšanas kārtība.
Pētniece Sandra Martinsone atzīst, ka Latvija, no vienas puses, protams, piesaistīs jaunus uzņēmumus, kas var ietekmēt, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, jo būs lielākas naudas plūsmas.
"Bet jautājums ir par pienesumu ekonomikai, ko tas dos reālam Latvijas valsts budžetam, tas jau ir cits jautājums," saka Martinsone. "Un tur būs vairāk mīnusu nekā plusu," uzsvēra pētniece. Viņa piebilst, ka jautājums ir, ko tad īsti nodokļu politika cenšas panākt. Vai nodokļu politika tiek veidota lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kas spēj starptautiski shēmot savus nodokļu darījumus, un tiek atbalstītas viņu intereses, vai sekmēt Latvijas attīstību.
Latvija pētījumā nebūt nav sliktāk novērtēto valstu skaitā, ir pat pozitīvs vērtējums īpašumtiesību pārredzamībā. Daudzām valstīm vispār nav neviena pozitīva vērtējuma.
Ziņojumā secināts, ka, turpinot sacensties par zemākajām nodokļu likmēm, pēc 35 gadiem uzņēmuma nodokļa likme daudzviet pasaulē varētu sasniegt 0%.
