15 gadus vecais Vahurs, kurš nošāva savu skolotāju Eni Sarapu (56), kopā ar vecākiem dzīvoja Lodi ciematā apmēram 12 km attālumā no skolas. Vietējie iedzīvotāji raidījumam “De facto” stāsta, ka ģimene bijusi ļoti noslēgta.
Vectēvs nomira. Ar viņu mēs kopā strādājām. Ar dēlu es tikai sasveicinos un viss. Nesarunājamies. Viņi ir tādi, kā lai to pasaka - norobežojušies no citiem, dzīvo savrupi. Viņi negrib ar apkārtējiem runāties,” atklāj ģimenes kaimiņš Peders.
Vietējie iedzīvotāji tēvu raksturo kā tādu, kurš dažādās situācijās uzskatījis savu viedokli par vienīgo pareizo. Lai gan ģimene bijusi noslēgta, Vahura tēvs pilsētā bijis atpazīstams. Darbojies Pālalinnas skolas vecāku padomē.
Zēna tēvs bija ļoti prominents cilvēks un visi ir viņa draugi. Tāpēc īsti neviens negrib par viņu runāt,” norāda Vīlandē dzīvojošā Jānika Kresa.
Arī “De facto” pamana, ka domes administrācija izvairās runāt par Vahura ģimeni. Taču bez uzmanības šajā situācijā nevajadzētu atstāt vēl kādu faktu - Vahura tēvs pašvaldību vēlēšanās startējis no tā paša saraksta, no kura domē ievēlēts pašreizējais Vīlandes mērs Ando Kivibergs. Līdz ar to šādā veidā varētu būt izskaidrojama A. Kiviberga mazrunība un iedzīvotāju bažas par to, ka šo gadījumu cenšas noklusināt. Arī pati partija norobežojas no apšaudes skolā.
"Par Tēvzemi un ResPublica apvienības” pārstāvis Veiko Lukmans raksta, ka "Vahurs Ruts (tēvam tāds pats vārds kā dēlam, - red.) pašvaldību vēlēšanās startēja no mūsu saraksta, bet viņš nav partijas biedrs. Notikušajam nav nekāda politiskā satura. Tā ir traģēdija".
Eni Sarapai piemiņas vietas izveidotas gan skolā, gan domē. Domes vadība “De facto” tās apskatīt ļauj tikai sava pārstāvja klātbūtnē. Ar skolā strādājošajiem sarunas liegtas. Vēloties ātrāk aizmirst notikušo. Tajā pašā laikā daudz par Vahura interesēm stāsta viņa profils sociālo mediju portālā „Facebook”. Līdzās dažādām ieroču fotogrāfijām ir virkne ierakstu. Piemēram, "Dzimis, lai nogalinātu”, kā arī "Netiesājiet mani par to, ka esmu kluss. Neviens neplāno slepkavību skaļi.”
Ieroči atrodami arī Vahura „YouTube” kontā, kā arī par to viņš runā pusaudžu vidē populārajā vietnē ask.fm. Jautājums tikai, kāpēc neviens iepriekš tam nepievērsa uzmanību? Taču arī Vahura tēva „Facebook” profils norāda uz interesēm par militāro jomu. Turklāt, ja izmeklēšanā noskaidrosies, ka tēva paviršas uzmanības dēļ ierocis nonāca dēla rokās, arī viņam var nākties stāties tiesas priekšā.
Vahurs arī iepriekš bija nonācis likumsargu redzes lokā. Pavasarī policija rīkoja reidu skolā. Toreiz meklēja narkotikas. Vahura somā atrada paštaisītu nazi.
Vēlāk policisti tikās ar Vahuru un viņa tēvu, lai izskaidrotu, kāpēc tā nav laba doma, uz skolu nest līdzi paštaisītu nazi. Līdz šim Vahurs nopratināts tikai vienu reizi. Dienu pēc slepkavības Vahurs piedzīvojis nervu sabrukumu un nodots mediķu aprūpē.
"Izmeklētājiem viņš pateica, ka viņš saprot, ko ir izdarījis. Viņš atzīst to, ko ir izdarījis. Kad izmeklētājs pajautāja, kas viņu pamudināja uz šādu rīcību, viņš atbildēja, ka, viņaprāt, viņa un skolotājas starpā nebija pārāk labas attiecības. Tieši tas viņu esot pamudinājis uz noziegumu,” pratināšanā notikušo atstāsta Dienvidigaunijas reģiona prokuratūras pārstāve Kristina Kostina.
Tajā pašā laikā Vahurs nevienam skolā, ne arī mājās neesot stāstījis par iespējamiem sarežģījumiem ar skolotāju. Līdz ar to apkārtējie neko tādu neesot pamanījuši. Vien to, ka Vahurs neizcēlās ar ļoti labām vācu valodas zināšanām.
Neskatoties uz to, ka Vahurs ir nepilngadīgs, Igaunijas likumdošana paredz to, ka viņam tik un tā var izvirzīt apsūdzību slepkavībā. Maksimālais sods par šādu noziegumu ir līdz pat desmit gadiem ieslodzījumā.
Taču jau šobrīd skaidrs, ka Vahura aizstāvība ar saviem publiskajiem izteikumiem vairāk cenšas uzsvērt pusaudža psihiska rakstura problēmas. Piemēram, ka "to darīt pavēlējusi balss galvā”. Tas atšķiras no tā, ko Vahurs paudis izmeklētājiem nopratināšanā.
