ĪSUMĀ:
- Krievijas prezidents teica uzrunu par stāvokli valstī un rosināja izmaiņas konstitūcijā.
- Putins vēlas saglabāt spēcīgu prezidentālu valsti, taču reizē arī stiprināt parlamentu.
- Izmaiņu veikšanai Krievijā varētu būt gaidāms referendums.
- Pēc Putina uzrunas Krievijas valdība paziņoja par demisiju.
- Premjera amatam izvirzīts Federālā nodokļu dienesta vadītājs.
Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka konstitūcijas grozījumi mainīs varas līdzsvaru starp Krievijas izpildvaru, likumdošanas un tiesu varu. Ņemot vērā šīs izmaiņas, Medvedevs uzskata par nepieciešamu atkāpties un ļaut Putinam pieņemt visus tālākos lēmumus.
Savukārt vēlāk Kremļa preses dienests paziņoja, ka premjera amatam Putins izvirzījis Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu. Viņa kandidatūru izskatīšanai Valsts domē prezidents izvirzījis pēc tikšanās ar viņu.
Mišustins nodokļu dienestu vada kopš 2010.gada un pirms tam nodarbojies ar biznesu un strādājis dažādos amatos valdībā.
Plašākas parlamenta pilnvaras
Negaidītais paziņojums sekoja pāris stundas pēc tam, kad Putins ikgadējās uzrunas laikā parlamentā par stāvokli valstī ierosināja izmaiņas konstitūcijā.
Starp Putina priekšlikumiem parlamenta pilnvaru paplašināšana, tam uzticot premjerministra un valdības ministru izvēli. Prezidentam nebūs tiesību premjera, vicepremjera un ministru kandidatūras noraidīt, taču prezidents vēlāk personas no šiem amatiem varēs atsaukt. Putins arī rosināja paplašināt gubernatoru pilnvaras.
Viņš vienlaikus uzsvēra, ka Krievijai jāpaliek prezidentālai republikai.
”Mūsu valsts ar milzīgo teritoriju, sarežģīto nacionālo un teritoriālo struktūru, kultūrvēsturisko tradīciju daudzveidību nevar normāli attīstīties vai pat eksistēt kā parlamentāra republika. Krievijai ir jāsaglabā spēcīgā prezidentālā sistēma,” sacīja Putins.
Putins pauda, ka prezidentam jābūt tiesībām atlaist premjeru vai ministrus sakarā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.
Krievijas valsts galva pieskārās arī prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojuma formulējumam konstitūcijā. Tā patlaban ļauj ieņemt prezidenta amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Putins arī rosina noteikt Krievijas konstitūcijas pārākumu un prioritāti pār starptautiskajām tiesībām un līgumiem.
Uzrunā Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam. "Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.
Drošības padomes priekšsēdētājs ir Putins, un tajā ietilpst vēl 11 pastāvīgie locekļi.
Plāno tautas nobalsošanu
Putins trešdien ierosināja sarīkot referendumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaikus saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu. Viņš gan neatklāja, kad tieši šāds referendums varētu notikt. Vienlaikus Putins norādīja, ka ierosinātie grozījumi neskar konstitūcijas pamatus, tāpēc tos var apstiprināt parlaments pastāvošās procedūras ietvaros, pieņemot attiecīgus konstitucionālos likumus.
“Pieņemot, ka šie grozījumi varētu nest nozīmīgas politiskās sistēmas, likumdevēju, izpildvaras, juridiskās sistēmas darba izmaiņas, uzskatu, ka būtu svarīgi par tiem sarīkot tautas nobalsošanu," sacīja Putins.
Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēlāk paziņoja, ka Putins parakstīs atsevišķu rīkojumu par to, kādi būs termiņi un kārtība balsošanai par konstitūcijas grozījumiem.
Peskovs uzsvēra, ka runa nav par referendumu, bet gan balsošanu. "Šajā gadījumā runa nevar būt par referendumu un faktiski pat neparedz kaut kādu [grozījumu] pieņemšanu balsošanas ceļā," pavēstīja Peskovs.
Arī Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka Putina ierosināto konstitūcijas grozījumu apstiprināšanai tiks izraudzīts nevis referendums, bet cita tautas apspriešanās forma. "Vadoties pēc tā, ko teica prezidents, nedomāju, ka lieta nonāks līdz referendumam. Ir arī citas apspriešanas formas. Taču šis jautājumus jāapskata vairāk saturiski un uzmanīgi," aģentūrai "Interfax" pavēstīja Pamfilova. "Visticamāk, tā tomēr būs apspriešanās, kurai referendums nebūs vajadzīgs."
Pašreizējais Krievijas valdības sastāvs tika izveidots pirms diviem gadiem, bet Medvedevs bijis valdības vadītājs jau kopš 2012. gada. Vēl nav skaidrs, kādi Putinam ir plāni pēc 2024. gada, kad beidzas pašreizējais pilnvaru termiņš Krievijas prezidenta amatā.
Vērtējumi atšķirīgi
Krievijā eksperti un politiķi straujo notikumu attīstību un to nozīmi vērtē dažādi: vai tā ir varas vertikāles nostiprināšana, vai šie ir soļi uz Putina „mantinieka” prezidenta amatā atklāšanu, vai Putins vēlas grozīt konstitūciju tā, lai prezidenta amata termiņa ierobežojumi tiek atcelti?
Opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija tuvs sabiedrotais, Korupcijas apkarošanas fonda direktors Ivans Ždanovs telekanālā “Doždj” pauda, ka Medevevam pēc vairākiem skandāliem „palūdza” aiziet. „Runājot par valdības demisiju, varas vertikālei Dmitrijs Medvedevs ir kļuvis par pārāk toksisku figūru. Tādēļ viņi grib ieviest kādas pārmaiņas.
Taču šīs pārmaiņas ir diezgan kosmētiskas, jo saprotam, ka valdības vadītājs pilnībā pakļaujas prezidenta administrācijai. Valdība pilnībā pakļaujas prezidentam.
Kas attiecas uz labojumiem konstitūcijā, par to vēl ir pāragri spriest. Jo mēs vēl nezinām, kādas tieši būs izmaiņas. Putins visu aprakstīja diezgan vispārīgi. Piemēram, man nav saprotams viņa priekšlikums par „diviem termiņiem pēc kārtas”. Vai to vispār izņems no konstitūcijas, vai tas paliks?” norādīja Ždanovs.
KONTEKSTS:
Dmitrijs Medvedevs bijis Krievijas premjers vairākus gadus. Viņš bija arī Krievijas prezidents 2008.-2012. gadā, apmainoties lomām ar Vladimiru Putinu, pēdējam atgriežoties prezidenta amatā 2012. gadā. Pirms tam Putins bija prezidents 2000.–2008. gadā.
