ĪSUMĀ
- 2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem, arī Sīrijā.
- ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzskata, ka pasaule ir aizmirsusi par Sīriju un tur joprojām notiekošo vardarbību.
- Kopš kara sākuma ir nogalināti vismaz 400 tūkstoši sīriešu, kuru vidū ir 9000 bērnu.
- Gandrīz 12 miljoni sīriešu jeb puse no valsts pirmskara iedzīvotāju skaita kļuvuši par bēgļiem.
- Vairāk nekā 12 miljoniem sīriešu jeb 60% valsts iedzīvotāju trūkst pārtikas.
- 90% no nepilniem 18 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
- Palīdzības organizācija “World Vision International” apgalvo, ka karš Sīrijas ekonomikai ir radījis vismaz triljonu eiro lielus zaudējumus.
- Sīrija ir kļuvusi par citu valstu kaujas lauku.
- Līdz šim diplomātija nav spējusi panākt mieru Sīrijā.
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu “arābu pavasaris”. To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji sadūšojās iziet ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu, kurš varu pārmantoja pēc tēva Hāfeza al Asada nāves. Asads pārmaiņas prasošajiem sīriešiem pretī sūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Tā rezultātā Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums “Islāma valsts”, kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzskata, ka pasaule ir aizmirsusi par Sīriju un tur joprojām notiekošo vardarbību. Viņš aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt kara nomocītajiem sīriešiem.
“Pēc desmit gadu ilga konflikta, globālas pandēmijas vidū un nepārtraukti saskaroties ar jaunām krīzēm, Sīrija ir pazudusi no ziņu virsrakstiem. Tomēr situāciju valstī joprojām var dēvēt par īstu murgu. Nav iespējams pilnībā aptvert postījumu apmēru Sīrijā, bet valsts iedzīvotāji bijuši pakļauti baisākajiem noziegumiem, kādus pasaule ir redzējusi šajā gadsimtā. Zvērību apmērs nav prātam aptverams. Vainīgie ir jāsauc pie atbildības, ja izdosies panākt ilgstošu mieru Sīrijā. Ir nepieciešama plašāka pieeja humānajai palīdzībai. Pastiprinātas pārrobežu piegādes ir būtiskas, lai jebkurā vietā sasniegtu ikvienu, kam nepieciešama palīdzība,” paziņoja Gutērrešs.
Kopš kara sākuma ir nogalināti vismaz 400 tūkstoši sīriešu, kuru vidū ir 9000 bērnu, lēš Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Vēl desmitiem tūkštošiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts.
Gandrīz 12 miljoni sīriešu jeb puse no valsts pirmskara iedzīvotāju skaita kļuvuši par bēgļiem. 5,6 miljoni sīriešu ir pametuši valsti, bet 6,2 miljoni ir pārvietoti valsts iekšienē, apgalvo organizācija “Ārsti bez robežām”.
Vairāk nekā 12 miljoniem sīriešu jeb 60% valsts iedzīvotāju trūkst pārtikas. 90% no nepilniem 18 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Palīdzības organizācija “World Vision International” apgalvo, ka karš Sīrijas ekonomikai ir radījis vismaz triljonu eiro lielus zaudējumus.
Sīrija ir kļuvusi par citu valstu kaujas lauku. Asada režīmam militāru palīdzību sniedz Irāna un Krievija, dumpiniekus atbalsta Turcija un Persijas līča valstis, ASV sniedz atbalstu kurdu bruņotajiem formējumiem, bet Izraēla regulāri veic triecienus par Irānas komandēto spēku pozīcijām.
Kara sākumā šķita, ka Asada dienas ir skaitītas. Tomēr pēc Krievijas iesaistīšanās karā 2015. gadā režīms pakāpeniski ir atguvis kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas. Tagad ir skaidrs, ka bez Asada līdzdalības nevarēs rast risinājumu ieilgušajam konfliktam. Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Sīrijas valdība šovasar rīkos prezidenta vēlēšanas, kurās jau ir zināms uzvarētājs.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norāda, ka Asads liek šķēršļus politiskiem centieniem panākt mieru valstī.
“Sīrijā ir izveidota konstitucionālā komisija, kuras uzdevums ir vienoties par jaunu konstitūciju, lai varētu sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas. Taču Asada režīms bloķē jebkādas diskusijas. Tas nevēlas brīvas un godīgas vēlēšanas. Tā vietā Asads jūnijā rīkos vēlēšanas, kurās nodrošinās sev uzvaru. Bet pēc tam viņš paziņos, ka Sīrijā ir miers, ka ir jāsāk valsts atjaunošana, jāatceļ sankcijas un jāatzīst, ka viņš ir uzvarējis,” sacīja Borels.
Līdz šim diplomātija nav spējusi panākt mieru Sīrijā. Analītiķi to lielā mērā saista ar ANO bezspēcību, kā arī konfliktā iesaistīto valstu vēlmi novadīt karu līdz sev izdevīgām beigām. Daļa vainas esot jāuzņemas arī ASV, kas pēc smagās pieredzes Afganistānā un Irākā baidījās aktīvi iesaistīties vēl vienā konfliktā Tuvajos Austrumos.
