Gan Londona, gan Dublina ir oficiāli apliecinājušas, ka nevēlas, lai pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES tiktu atjaunota robežkontrole starp Ziemeļīriju un Īriju. Tomēr, kā to panākt, šobrīd nav skaidrs.
Viesojoties Briselē, Īrijas premjers Enda Kenijs to ir nodēvējis par vienu no nopietnākajiem politiskajiem izaicinājumiem izstāšanās sarunu laikā. Kenijs arī lika saprast, ka panākt vienošanos varētu būt krietni vienkāršāk, ja Apvienotā Karaliste paliktu Muitas savienības sastāvā.
"Ir svarīgi, lai Lielbritānijas valdība skaidri izteiktu savu nostāju par to, vai viņi turpmāk vēlas palikt Muitas savienībā kā pilnvērtīgs vai asociēts biedrs, jo tam ir tieša ietekme uz tirdzniecību. Mūsuprāt, vislabāk būtu mēģināt panākt tādu vienošanos, kas būtu vistuvāk pašreizējai situācijai," teica Kenijs.
Kā zināms, Lielbritānijas premjere Terēza Meja ir skaidri apliecinājusi, ka līdz ar šķiršanos no ES viņas valsts pametīs arī vienoto tirgu, kura sastāvā, piemēram, ir Šveice un Norvēģija. Tomēr skaidrības par atrašanos Muitas savienībā pagaidām vēl nav. Ja briti tomēr nolems pamest arī šo savienību, tad var droši pieļaut, ka vismaz daļēja pārbaužu atjaunošana uz robežas būs neizbēgama.
Tāpat Īrija vēlas panākt, lai "Brexit" gala vienošanās dokumentā tiktu atrunāts pēc būtības tas pats, kas ir rakstīts Ziemeļīrijas miera vienošanās tekstā. Proti, ka gadījumā, ja Ziemeļīrija kādreiz pievienotos Īrijai, tā automātiski atkal kļūtu par ES sastāvdaļu. Līdzīgi tas notika, kad Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers apliecināja, ka Ziemeļīrijas miera līgums, ko dēvē arī par Lielās piektdienas vienošanos, nedrīkst tikt apdraudēts britu izstāšanās dēļ.
"Lielās piektdienas vienošanās ir ļoti būtiska, jo gan īri, gan briti, gan Ziemeļīrijas iedzīvotāji ir smagi strādājuši, lai to panāktu. Un tagad viņi dzīvo pēc šīs vienošanās. Tādēļ nekādā gadījumā to nedrīkstētu apdraudēt. Lielās piektdienas vienošanās ir kā dzeja. Tā runā pati par sevi," teica Junkers.
Kā zināms, tieši uz šī dokumenta pamata tika izbeigts gadiem ilgais bruņotais konflikts Ziemeļīrijā starp katoļiem un protestantiem. Tomēr tas lielā mērā balstījās uz abu valstu dalību ES un pakļautību Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Tagad Londona vēlas atteikties no abiem, kas liek uzdot daudz jautājumu par turpmāko mieru Ziemeļīrijā.
