Lietuvas dienvidos, Druskininku robežas priekšposteņa atbildības zonā, aizturēti aptuveni trešā daļa migrantu, kas šogad nelikumīgi šķērsojuši robežu no Baltkrievijas. Lielākā daļa – irākieši, bet arī no Āfrikas valstīm. Tieši dienvidu robežas posmā mēneša sākumā pirmie “Frontex” eksperti sāka patrulēt kopā ar Lietuvas robežsardzi.
Lai atturētu migrantus, 9. jūlijā Lietuva gar robežu ar Baltkrieviju sāka izklāt dzeloņstiepļu barjeru, plānots tās izvietot 550 kilometru joslā. Plānoti arī jauni žogi. Izmaksas tiek lēstas ap 41 miljonu eiro.
Lietuvas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčiūns skaidro: “Tas būs žogs, kā Ungārijā. Dubultžogs. Bet protams, tas prasīs laiku un resursus.”
Pašvaldībām lūgts atrast vietas, kur pagaidām izmitināt migrantus.
Šīs pagaidu apmetnes būtībā ir aizturēšanas un saistībā ar Covid-19 arī karantīnas vietas – no teritorijas iziet liegts, tā norobežota un apsargāta.
Arī Druskininku aerodromā izveidota migrantu pagaidu apmetne. Tajā patlaban izmitināti aptuveni 30 cilvēki.
Druskininku mērs Ričards Malinausks situāciju raksturo kā smagu un sarežģītu: “Druskininki droši vien ir tuvākā Lietuvas pilsēta robežai ar Baltkrieviju. Līdz Grodņai tikai 30 kilometru. Grodņā ir gan dzelzceļš, lidosta, gan autobusu satiksme ar visu Baltkrieviju.
Mums nav konkrētu datu, kā un ar kādu transportu “nelegāļi” tiek līdz robežai, bet ir fotogrāfijas, kur viņi lielā skaitā redzami Baltkrievijas dzelzceļa un autobusu stacijās pavisam netālu no robežas.”
Pagaidu apmetne izvietota arī Alītas aerodroma ēkā, kas pirms tam stāvēja neizmantota. Vietējā pašvaldībā saka, ka tā tika ierīkota pēc valdības lūguma. Uzreiz tika atvesti migranti, un šobrīd šeit izvietoti 69 cilvēki. Ēka ir nožogota, uzlikts basketbola grozs laika kavēšanai. 50 vīrieši dzīvo otrajā stāvā, savukārt 19 sievietes izmitinātas trešajā stāvā.
Starp viņiem ir 27 gadus vecais Mendijs no Senegālas. Kameras priekšā viņš nerunā, taču ar interesi jautā, kas jaunākais Eiropas futbola čempionātā, – kopš ierašanās neesot ne telefona, ne arī televizora. Mendijs stāsta, ka Baltkrievijā esot dzīvojis deviņus mēnešus Mogiļevā. Senegālā kādi aģenti solījuši, ka varēs studēt, būs darbs, taču nekāda darba nav bijis. Tādēļ tagad kājām šķērsojis Lietuvas robežu, tālāk grib uz Franciju. Vairāk detaļās viņš neieslīgst.
Šeit dzīvojošajiem ūdeni, pārtiku, medikamentus sagādā Lietuvas Sarkanā Krusta organizācija.
Sarkanais Krusts arī palīdz ar vakcinēšanas pret Covid-19 organizēšanu. Darbinieki ar sarakstu aicina pierakstīties uz poti.
Lietuvas Sarkanā Krusta pārstāve Aldona Turauskaite atklāj: “Mums ir pāris Covid-19 gadījumi, viņi atrodas karantīnā. Pirmdien viņiem būs vēl viens Covid tests. Pēc tam viņi varēs vakcinēties. Viņi var izvēlēties no trim vakcīnām – mums ir ''AstraZeneca'', ''Pfizer'' un ''Moderna''.”
Imigranti izmitināti arī aizturēšanas centrā Pabradē, kur uzcelta telšu pilsētiņa. Tur dzīvo aptuveni 400 cilvēku. Telšu pilsētiņa sadalīta divās daļās – viena paredzēta karantīnai Covid-19 dēļ, bet otra ir dzīvojamā zona. Šīs teltis aprīkotas ar kondicionieriem, sildītājiem, ir duša, tualetes.
Mazākā telšu pilsētiņa karantīnai paredzēta 60 cilvēkiem, pa sešiem teltī. Bet lielākā var uzņemt 290 cilvēkus pa 15 teltī. Centrā Latvijas Televīzijai norāda, ka te lielākā daļa izskatīto patvēruma lūgumu tikuši noraidīti un pieņemts lēmums par izraidīšanu. Lielākā daļa lēmumu grasās pārsūdzēt. Iztaujājot migrantus, stāsti esot dažādi, bet kopumā vieno maršruts – atlidošana uz Minsku no Bagdādes vai Stambulas, tālāk Lietuvas robežas nelikumīga šķērsošana.
Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centra priekšnieks Aleksandrs Kislovs skaidro:
“Visbiežāk viņi saka, ka atlidoja kā tūristi, ka uzzinājuši no kāda informāciju sociālajos tīklos, ka ir iespēja diezgan viegli caur Baltkrieviju nokļūt Lietuvā.
Biļete maksā kādus 400 eiro. Cik izmaksā viss ceļš, man grūti pateikt, jo kaut ko noteikti arī starpniekiem maksā. Tālāk viņi divas nedēļas dzīvo Baltkrievijas teritorijā viesnīcā, un tad, izmantojot viņu rīcībā esošas koordinātas un mobilos telefonus, viņi pāriet pāri robežai.”
Kā skaidroja Lietuvas Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčiūns, Lietuvas ieskatā būvējamais žogs ir svarīgs ne tikai praktiskā ziņā, bet arī vēstījuma nodošanā, ka
“caur Lietuvu nebūs tik viegli tikt uz Rietumeiropu. Mēs neļausim izveidot šādu jaunu tranzīta koridoru. Jūs dzīvosit nometnē, uzturēšanās centrā. Pārvietošanās būs ierobežota”.
Viņš arī skaidro, kāds liktenis varētu sagaidīt ieceļotājus: ““Frontex” mums varētu palīdzēt nogādāt cilvēkus atpakaļ uz Āfriku. Ar Irāku ir sarežģītāk, jo Irākai nav atpakaļuzņemšanas nolīguma ar Eiropas Savienību. Bet mēs to mēģināsim izdarīt ar divpusēju vienošanos par deportāciju.
Mums ir arī brīvprātīgas deportācijas iespēja – tā nav Lietuvas, bet starptautiska programma. Mēs nopērkam biļeti, iedodam 2000 eiro, tas būtu brīvprātīgi. Mēs izmantosim arī šo opciju.”
Kaut pāragri spriest, bet vēstījumu varbūt arī jau sāk izdoties nodot – joprojām desmitiem migrantu dienā, tomēr ieceļotāju skaits mazinās – atšķirībā no pagājušajās nedēļas piecas dienas pēc kārtas robežu nelikumīgi šķērsojušo cilvēku skaits nepārsniedza simtu.
