Degošas barikādes un protesta dziesmas jau atkal Parīzes sirdī - gadu pēc kustības dibināšanas dzeltenās vestēs ģērbušies protestētāji centās parādīt, ka ar viņiem joprojām jārēķinās visiem valsts politiķiem, taču pirmkārt un galvenokārt – prezidentam Emanuelam Makronam.
Viņu kustības dalībnieki sauca par augstprātīgu un neieinteresētu vienkāršo ļaužu ekonomiskajās grūtībās.
“Es esmu ļoti priecīgs, ka esam šeit. Mēs atgādinām Makronam, ka nekur neesam pazuduši. Dzeltenās vestes nav mirušas. Viņi centās izdarīt visu, lai iznīcinātu “dzeltenās vestes”, bet mēs joprojām esam šeit Francijas vārdā!” medijiem stāstīja protesta dalībnieks Muhameds.
Tomēr arī daudzi no protestētājiem atzīst labi redzamo faktu – protestu spars ir samazinājies, tāpat kā sabiedrības interese par pašu kustību, kuras mērķi daudziem tā arī līdz galam nekļuva skaidri.
Sākotnēji protestētāji izgāja ielās, lai protestētu pret akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai un atļautā ātruma samazināšanu no 90 līdz 80 kilometriem stundā. Pēc tam soli pa solim protesti pārauga vispārējā neapmierinātībā ar sociālo nevienlīdzību.
“Mēs šī gada laikā faktiski neko neesam panākuši, tāpēc ir skaidrs, ka tagad jāmaina taktika. Iknedēļas demonstrācijas parāda, ka joprojām esam šeit, taču ar to nepietiek, mums ir jādara kas vairāk,” medijiem klāstīja protestētāja Badija.
“Tagad mēs ceram uz piektajā decembrī gaidāmo streiku. Tajā mēs visi sanāksim kopā – “dzeltenās vestes”, cilvēki, kuri ir arodbiedrībās, un tie, kuri nav. Lai ekonomika tiktu paralizēta, un mēs beidzot varam panākt to, ko vēlamies!” sacīja Badija.
“Dzelteno vestu” protesti regulāri pārauga vardarbībā un bez tās neiztika arī sestdien. Daļa agresīvāko protestētāju savas dusmas izgāza pret vienu no galvaspilsētas bankām.
Makrons sākotnēji pret protestiem izturējās noraidoši, par ko saņēma jaunu kritikas vilni, bet pēc tam aicināja savus kritiķus uz miermīlīgu dialogu. Pasākumos, kurus viņš sauca par “lielajām debatēm”, Francijas prezidents uzstājās izglītības un pašvaldību iestādēs, runāja ar klātesošajiem un atvainojās, kā arī bieži vien stundām ilgi uzklausīja pret sevi vērsto kritiku. Tam sekoja paziņojums par nodokļu sloga samazināšanu vidusšķirai, kā arī solījums investēt vairāk naudas nabadzīgākajos reģionos pilsētās un rajonos. Prezidenta reitings pēc šiem soļiem atguvās, bet “dzelteno vestu” protestu jauda ievērojami kritās.
