Makrona kampaņas reklāma mudina iedzīvotājus neatstāt Eiropu nacionālistu rokās, bet rīkoties pašiem jau tagad. Kas notiek Francijā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un ko var gaidīt no tās Makrona ambiciozā priekšvēlēšanu pieteikuma?
Meklē sabiedrotos arī Latvijā
Latvijas Radio devās uz visai slaveno Po pilsētu, kas atrodas Francijas dienvidos netālu no robežas ar Spāniju, un tās moto ir "Pireneju vārti". Pilsētiņa ir interesanta ar savu vēsturi. Piemēram, no šejienes ir cēlies slavenais karalis Anrī IV. Tāpat salīdzinoši netālu ir dzimis arī pazīstamais literārais varonis d'Artaņjans no "Trīs musketieriem".
"Es uzskatu, ka Eiropa ir stāsts par ideāliem. Mēs esam spējuši nodrošināt mieru Eiropā un arī visaugstākos standartus dažādās jomās patiesi kontinentālā mērogā. Otrkārt, es jau daudzus gadus darbojos "Demokrātiskajā kustībā", kas kopā ar prezidenta Makrona partiju veido valdošo vairākumu Francijas parlamentā. Un, kad viņš sāka veidot šo kustību, arī mēs nolēmām to atbalstīt," stāstīja Farēna.
Viņa ir tikko atgriezusies no brauciena uz Viļņu un Rīgu. Būtībā viņa bija viena no Makrona sūtņiem jeb emisāriem, jo vizītes mērķis bija tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem jaunās politiskās grupas veidošanai EP. Rīgā Farēna kopā ar kolēģiem ir runājusi ar trim Latvijas politiķiem - partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāju Danielu Pavļutu, bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu ("Vienotība") un Latvijas Reģionu apvienības līderi Eduardu Smiltēnu.
"Renesanses" kustība vēlas panākt pašreizējā politiskā līdzsvara maiņu un izveidot Eiropas centrisko spēku. Tādēļ mēs jau tagad braucam uz dažādām valstīm un meklējam sev sabiedrotos," atzina Farēna.
Pagaidām gan tā ir tikai taustīšanās. "Es teiktu, ka Rīgā mūs uzņēma ļoti laipni. Ar lielu interesi, uzmanību, pozitīvi un ar lielu atvērtību. Mēs redzējām gatavību runāt par nozīmīgām idejām, nodrošināt viedokļu apmaiņu. Bet šobrīd tas ir tikai sākums. Mēs vēl neparakstījām nekādu vienošanos. Bet mēs redzējām ieinteresētību un atvērtību šajos jautājumos."
Vēl neatrod dzirdīgas ausis
Kad 2017. gada vasarā Makrons uzvarēja Francijas prezidenta vēlēšanās, viņš solīja mainīt ne tikai Franciju, bet gan visu Eiropu. Tomēr līdz šim daudzas no viņa drosmīgākajām idejām nav atradušas dzirdīgas ausis pārējo ES valstu līderu vidū. Un arī Francijā vairākas Makrona reformas ir sastapušās ar dažādiem protestiem un streikiem. Turklāt tagad viņš Francijā bieži tiek dēvēts par bagātnieku prezidentu, kurš neizprot vienkāršo iedzīvotāju rūpes.
"Francijā ir bijusi nopietna sociālā krīze. Un tās rezultātā izveidojās tā dēvētā dzelteno vestu kustība.
Tomēr es nepiekrītu tam, ka viņš būtu tikai bagātnieku prezidents. Mums iedzīvotājiem būtu vairāk jāskaidro, jo tā patiešām ir maldīga ideja.
Prezidents visai aktīvi ir strādājis arī, lai risinātu sociālos jautājumus. Protams, veidojot ekonomiskās attīstības politiku, mums visu laiku ir jādomā par diviem pretmetiem: no vienas puses ekonomikai ir vajadzīga brīvība, no otras – ir jādomā arī par sociālo aizsardzību. Un to mēs vēlamies pacelt arī Eiropas līmenī. Runājot par sociālajiem priekšlikumiem Eiropas mērogā, viens ļoti konkrēts priekšlikums ir vienotā minimālā alga visā Eiropā," sacīja Farēna.
Farēna tic, ka Makrona un viņa sabiedroto vīzija patiesi varētu uzrunāt daudzus eiropiešus par spīti nacionālajām un reģionālajām atšķirībām. Tomēr vispirms viņa sarakstam ir jāgūst panākumi Francijas vēlētāju vidū. Šobrīd aptaujas paredz, ka Makrona kustība varētu iegūt aptuveni 25 no 79 Francijai atvēlētajām vietām Eiropas Parlamentā. Otru spēcīgāko sarakstu piedāvā Marinas Lepēnas vadītā "Nacionālā savienība".
Spēlējot bīstamu spēli
Lai labāk saprastu, kādas varētu Makrona partijas izredzes, Latvijas Radio devās uz netālu esošo Bordo pilsētu. Iepriekšējās Francijas prezidenta vēlēšanās Makrons te ieguva gandrīz 86% balsu. Tā bija viena no viņa spožākajām uzvarām. Bet jau 2018. gada novembrī te aizsākās ''dzelteno vestu'' kustības protesti. Un Bordo kļuva par vienu no vietām, kur šie protesti norisinās visilgāk. Kas tad ir mainījies? Vai Makrona atbalstītāji jau no viņa novērsušies?
Politologs Žans Peto no prestižā politisko pētījumu institūta "Science Po" Bordo filiāles vērtēja: "Faktiski Makrons turpina seno franču tradīciju Eiropas jautājumos nostāties mesijas lomā. To aizsāka jau De Golls, vēlāk turpināja Žiskārs d'Estēns, Miterāns un Sarkozī. Tā vienmēr ir bijusi Francijas īpašā iezīme."
Peto uzskata, ka tā vietā, lai atkal piedāvātu kardinālas Eiropas reformas, Francijas prezidentam šoreiz vajadzēja izrādīt lielāku pazemību.
"Makrons vēlas sevi pasniegt kā vadītāju, kurš ir kā pretmets [Ungārijas konservatīvajam premjeram Viktoram] Orbānam, [Polijas valdošās partijas līderim Jaroslavam] Kačinskim un [Itālijas labējās partijas līderim Mateo] Salvīni. Bet politiski tā ir ārkārtīgi bīstama stratēģija. Viņš pārāk daudz uz sevi uzņemas. Un kas būs, ja viņam neizdosies to visu paveikt? Tādā gadījumā viņa pozīcijas Francijā tiks pamatīgi iedragātas. Tādēļ es baidos, ka viņš spēlē pārāk bīstamu spēli."
Vaicāts, kādēļ tieši Bordo kļuva par vietu, kur Makrons 2017. gadā guva savu lielāko uzvaru, politologs sacīja: "Ir mainījusies Bordo pilsētas sociālā struktūra. Pēdējos gados uz Bordo dzīvot ir pārcēlušies tādi cilvēki, ko franču valodā dēvē par "bo-bo" jeb buržuāziju un bohēmu. Līdz ar to Bordo tagad pietuvinās Parīzei, kas arī vairumā balsoja par Makronu. Bieži vien tie ir labi izglītoti brīvo profesiju pārstāvji, kuriem ir atšķirīga vērtību struktūra."
Protestējot pret eliti
Politologa Peto pieminētās izmaiņas Bordo iedzīvotāju sastāvā ir daļa no lielākām pārmaiņām, kas pēdējo gadu laikā ir skārušas šo pilsētu un arī citas Francijas metropoles. Ir būtiski pieaugušas gan nekustamā īpašuma cenas, gan arī dzīvokļu īres cenas. Tādēļ arvien vairāk cilvēku ir spiesti pārcelties uz dzīvi piepilsētās un dienu no dienas pavadīt vairāk nekā stundu ceļā uz darbu. Tieši tādēļ Makrona rosinātais vides nodoklis degvielai pagājušā gada novembrī tik ļoti sadusmoja daudzus francūžus. Un tā arī radās ''dzelteno vestu'' kustība.
"Šie cilvēki protestē pret eliti," piebilda politologs.
Politiķe sacīja, ka lielā mērā Bordo izgaismojas tās pašas problēmas kā daudzās citās Francijas lielpilsētās.
"Būtība ir tajā, kā tiek pārvaldīta teritorija. Līdz šim Francijā nozīmīgākie ieguldījumi ir veikti lielākajos centros. Tādēļ pārējie cilvēki jūtas atstāti novārtā.
Lai varētu atļauties īri, viņiem ir jādzīvo ārpus pilsētas, bet darbs paliek pilsētā, jo tur ir vairums uzņēmumu. Piemēram, Parīzē šiem cilvēkiem katru dienu ir jāpavada vairāk nekā stunda sabiedriskajā transportā. Tas pats ir, arī braucot ar savu automašīnu. Turklāt braukt ar savu automašīnu ir ārkārtīgi dārgi. Un tad vēl šiem cilvēkiem tiek pārmesta vides piesārņošana. Un līdz ar to arī veidojas šī milzīgā neapmierinātība," teica Budino.
Reaģējot uz ''dzelteno vestu'' protestiem, Makrons devās tikties ar dažādu pašvaldību pārstāvjiem visā Francijā. Tajās viņš stundām runāja par problēmām valstī un to, kā viņš vēlas tās risināt. Tomēr Jaunakvitānijas reģiona politiķe Budino, kura nāk no Sociālistu partijas, ir skeptiska par šīs prezidenta turnejas panākumiem. "To var saukt par īstu teātri, jo viņam patīk parunāt, viņam patīk, ka viņu redz, dzird, uzklausa. Savā ziņā tā ir viņa izrāde. Viņš drīzāk brauc, lai pats kaut ko pateiktu, nevis lai uzklausītu, ko domā vietējie."
Makrons un Lepēna – EP vēlēšanu uzvarētāji?
Par ''dzelteno vestu'' kustības protestu centrālo vietu kļuvis Bordo pilsētas domes laukums blakus vecpilsētai. Jau kopš novembra katru sestdienu tur pulcējas vairāki tūkstoši protestētāju. Vietējie sacīja, ka šo protestu dēļ sestdienas pēcpusdienās un vakaros Bordo centrs faktiski kļūst par izmirušu pilsētu.
Dienā, kad Latvijas Radio apmeklēja Bordo, protestēt bija iznākuši vien mazāk nekā simts cilvēku. Viss beidzās ātri un mierīgi. Un, atšķirībā no pārējā pilsētas centra, Bordo vecpilsēta arī tanī sestdienā bija ļaužu pilna.
Var secināt, ka ''dzelteno vestu'' kustības popularitāte Bordo lēnām mazinās. Kaut arī jāatzīst, ka protestu akciju mērogs var būtiski svārstīties no vienas nedēļas uz otru. Tāpat jau pēc šī brauciena Francijas prezidents Makrons nāca klajā ar idejām par jaunām reformām valstī. Tās ir domātas kā atbilde uz ''dzelteno vestu'' kustības protestiem un tam sekojošām diskusijām ar iedzīvotājiem un politiķiem visā valstī.
Politologs Peto paredz, ka Makrona saraksts varētu iegūt no pašreizējā Francijas politiskā spektra sadrumstalotības.
Tāpat Francijas prezidentam ir veiksmīgi izdevies pārvilināt redzamus politiķus un līdz ar to arī vēlētājus gan no labējā, gan no kreisā flanga. Tādēļ var sagaidīt, ka Makrona un Marinas Lepēnas vadītie spēki būs lielākie EP vēlēšanu uzvarētāji.
Bet tikai nākamās koalīcijas aprises EP rādīs, vai Makronam izdosies izveidot spēcīgu politisko spēku, kas var kaut ko ietekmēt un mainīt Eiropā.
