Noteikt obligātu vakcināciju senioriem nebija viegli
Pazīstamajā Sintagmas laukumā Atēnās, kur blakus ir Grieķijas parlaments, kovida pandēmijas laikā bieži notikušas dažādas protesta akcijas, tostarp pret Covid-19 vakcināciju un ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem. Tomēr masveida protestu Grieķijā šobrīd nav pat par spīti tam, ka tā kļuva par otro valsti Eiropas Savienībā (ES), kas uzlika par pienākumu ievērojami lielai iedzīvotāju grupai vakcinēties pret Covid-19.
Ja Austrijā visiem pieaugušajiem ir obligāti jāsaņem pote pret Covid-19, tad Grieķijā tas pats jādara visiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu.
„Es domāju, ka, spriežot pēc rezultātiem un pēc datiem, mums ir aptuveni 10 000 cilvēku virs 60 gadu vecuma, kas katru dienu saņem vakcīnu. Tā kā to varētu dēvēt par zināmu panākumu. Tas nav satriecošs rezultāts, bet mēs redzam zināmu progresu,” norādīja pazīstamā Grieķijas laikraksta „Kathimerini” komentētājs Mihalis Tsintsinis.
Viņš atbalsta šo valdības izšķiršanos un saka, ka pieņemt šo lēmumu nebija vienkārši.
„Ja jūs paskatītos uz iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, tad redzētu, ka vairāk nekā 40% cilvēku virs 60 gadu vecuma nobalsoja par pašreiz pie varas esošo partiju. Šie cilvēki ir viņu pamata vēlētāji. Valdība nevēlējās spert šo soli. Viņi ilgi to apsvēra. Bet viņi bija spiesti to darīt, jo cita risinājuma nav. Pat ja visi pārējie tiktu vakcinēti un paliktu šis pusmiljons nevakcinēto virs 60 gadu vecuma, šī cilvēku grupa tik un tā varētu izraisīt veselības sistēmas sabrukumu,” sacīja Tsintsinis.
Pēc jaunākās informācijas – no šī pusmiljona tagad poti ir saņēmuši aptuveni 150 000 iedzīvotāju.
„Jā, filozofiski raugoties, var teikt, ka valsts mēģina pamācīt cilvēkus un teikt, kā viņiem rīkoties. Bet tas nav tikai jautājums par šo cilvēku, bet arī par pārējo cilvēku dzīvību. Jo, ja jūs trīs mēnešus aizņemat slimnīcas gultu tāpēc, ka esat izvēlējies neizmantot to, ko zinātne un valsts jums piedāvā par velti, proti, vakcīnu, tad tam arī ir sava sociālā cena,” piebilda Tsintsinis.
Pie varas Grieķijā šobrīd ir labēji konservatīvā partija „Jaunā demokrātija”. Viņi 2019. gadā pārņēma varu no galēji kreisās partijas „Siriza”, kas šobrīd ir lielākais opozīcijas spēks. Latvijas Radio devās uz šīs partijas biroju, lai saprastu, kā viņi raugās uz pašreiz notiekošo.
Viens no „Sirizas” runasvīriem, Stergios Kalpakis, sacīja: „Tas, kas pašlaik notiek Grieķijā, ir traģēdija. Tā ir sabiedrības veselības krīze. Katru dienu 80, 90, 100 cilvēku mirst. Kopš septembra Grieķija ir saraksta augšgalā pēc mirušo skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju. Situācija ir ļoti skumja.”
Kalpakis uzskata, ka valdība saziņā ar iedzīvotājiem ietur ļoti pamācošu toni un nevēlas uzņemties atbildību ne par ko. Tā vietā cilvēkus vajadzēja turpināt pārliecināt.
„Obligātā vakcinācija ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem. Vai tas ir vienīgais risinājums? Nē. Vai tas ir labākais risinājums? Droši vien, ka nē. Ja Eiropas Savienībā ir veiksmīgas vakcinācijas programmas piemērs, tad tas ir Portugālē. Tur nebija obligātas vakcinācijas. Bet viņi īstenoja ļoti veiksmīgas vietējās kampaņas, ko organizēja pašvaldības. Viņi runāja ar cilvēkiem, viņi spēja tos pārliecināt, ka vakcīnas ir drošas, efektīvas un nāks par labu viņu veselībai. Tas ir tik vienkārši. Viņi piesaistīja dakterus, zinātniekus, psihologus, proti, tos, kuri zina, kā pārliecināt cilvēkus. Šeit, Grieķijā, nekas tāds nav noticis,” atzīmēja Kalpakis.
Viens no pārliecināšanas rīkiem varēja būt arī nauda, uzskata „Sirizas” runasvīrs. Bet esot vajadzējis maksāt papildus, nevis uzlikt sodus.
Viņš skaidroja: „Mūsuprāt, ir atšķirība starp to, ka cilvēkam tiek atņemti 100 eiro mēnesi no viņu ienākumiem, kas veido 400, 500 vai 600 eiro, un to, ka viņam tiek liegta ieeja kafejnīcā vai restorānā. Abi būtībā ir obligātās vakcinācijas rīki. Otrais risinājums, mūsuprāt, ir pieņemams, bet pirmais ne. Risinājums būtu radīt motivāciju, iedot papildu naudu, lai motivētu cilvēkus vakcinēties.”
Daudzi nepotējas politisku un reliģisku uzskatu dēļ
Vairākas dienas Latvijas Radio Atēnās meklēja tos seniorus, kuri izšķīrās par vakcināciju tikai tāpēc, lai katru mēnesi nemaksātu 100 eiro sodu. Tomēr sastapt šādus cilvēkus nemaz nav vienkārši. Turklāt Atēnās pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir salīdzinoši liels.
Cita aina paveras valsts ziemeļos, stāstīja Grieķijā dzīvojošā Alise Vītola: „Grieķijas ziemeļos ir daudz nevakcinēto. Tas ir saistīts ar reliģiskiem un politiskiem uzskatiem lielā mērā. Baznīcas vadība ir vakcinējusies, bet nav tā, ka visa baznīca būtu viennozīmīgi par vakcinēšanos. Nav tā kā pāvests Francisks, piemēram, kas pats ir vakcinējies un teica, ka vakcinācija palīdzēs pārvarēt pandēmiju. Otrs ir, par politiskiem uzskatiem runājot, īpaši Grieķijas ziemeļos cilvēki ir ļoti nacionālistiski noskaņoti. Kas ir kopīgi tiem, kas ir labējie un kreisie? Abos politiskā spektra galos viņi uzskata, ka valsts nedrīkst ierobežot cilvēka brīvību. Tas ir zināms protests. Ja valsts saka, ka mums vajag vakcinēties, tad mēs nepiekrītam, ka valsts mums kaut ko uzspiež, un tāpēc mēs to nedarām. Tas ir jauniešu vidū.”
Vītola aktīvi darbojas vietējā latviešu kopienā un piekrita pastāstīt par to, kā pandēmija ir ietekmējusi viņas dzīvi Grieķijā. Īsi pirms laika, kad Covid-19 sasniedza Eiropu, sievietei piedzima meita, kurai tagad ir divi gadi. Aktīvā meitene bija klāt arī intervijas laikā, kas notika kafejnīcas terasē Atēnu ziemeļu priekšpilsētā.
„Īpaši par vecākiem cilvēkiem, mums zināmiem, viņi visi baidījās jau kopš paša sākuma, redzot, kas notiek Itālijā. Pēc tam, protams, Grieķijā bija ļoti grūti, ka nevarēja, kā šeit pieņemts, reizi nedēļā satikties ģimene, ja ģimene nav ļoti tālu viens no otra, un paēst pusdienas. Manas meitas vecvecākiem tie bija lieli pārdzīvojumi, ka viņi nevarēja redzēt savu mazmeitu vairākus mēnešus, ka mēs netikāmies. Tā kā vismaz lielākā daļa man pazīstamo, kā bija iespēja vakcinēties, tā viņi uzreiz to izdarīja, lai var kaut vai satikties ar savu ģimeni,” pastāstīja Vītola.
Līdzīgi novērojumi ir arī Atēnās jau 20 gadus dzīvojošajam dānim Kenetam Hansenam. Viņš sacīja: „Pagājušajā nedēļā es devos uz klīniku netālu no manām mājām pēc trešās potes.
Tas aizņēma diezgan ilgu laiku, jo tur bija daudz cilvēku 80–90 gadu vecumā, un varēja redzēt, ka viņi ir ieradušies tikai pēc pirmās potes. Tā kā šķiet, ka pienākums šīs vecuma grupas iedzīvotājiem vakcinēties nes rezultātus.”
Hansens arī salīdzināja, kā Grieķija cīnās ar pandēmiju, salīdzinot ar Eiropas ziemeļiem: „Ir viena liela atšķirība: dāņi uzticas varasiestādēm. Kad varasiestādes saka, ka ir jāvelk maskas un jāvakcinējas, vairākums to arī darīs. Cilvēki sekos instrukcijām no valsts, jo viņi uzticas, ka varasiestādes vēl viņiem labu. Šeit ir pilnīgi pretēji – cilvēki pārsvarā neuzticas varasiestādēm. Kad valdība saka, ka man kaut kas jādara, tad ir skaidrs, ka es to nedarīšu. Daži joko, ka valdībai vajadzētu aicināt, lai cilvēki nevakcinētos un tad daudzi ies vakcinēties, lai tikai rīkotos par spīti valdībai. Grieķi ir ļoti neatkarīgi, un viņi nevēlas, lai kāds viņiem teiktu, kā rīkoties. Kad kāds to mēģina darīt, tad viņi ātri apvainojas. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas sistēmas.”
Valdība atsakās vēlreiz likt cilvēkiem sēdēt mājās
Varasiestādes Grieķijā paredz, ka pat 100 eiro ikmēneša sods varētu motivēt vakcinēties tikai aptuveni pusi no 500 000 cilvēku, kuri pirms valdības lēmuma pieņemšanas vēl nebija saņēmuši vakcīnu. Bažas raisa arī Covid-19 vīrusa omikrona paveids, kas janvārī varētu plaši izplatīties Grieķijā.
Tā kā šajā valstī ir salīdzinoši daudz vecu cilvēku, valdība pauž satraukumu par to, kā slimnīcas spēs tikt galā ar jauno saslimstības vilni. Tomēr vēlreiz likt visiem cilvēkiem sēdēt mājās valdība kategoriski atsakās.
Tādēļ šobrīd tiek meklēti alternatīvi risinājumi. Proti, ļoti aktīvi notiek iedzīvotāju revakcinācija pret Covid-19. Daudzus saņemt trešo poti motivē ne tikai vēlme pasargāties no saslimšanas, bet arī turpināt saviesīgu dzīvi, jo bez balstvakcīnas cilvēki virs 60 gadiem vairs nevar apmeklēt kafejnīcas, restorānus un citas sabiedriskās vietas. Bet ilga kafijas dzeršana ar draugiem ir svarīga daļa no Grieķijas kultūras.
