Karš bez tankiem
Migrantu izmantošanu no Baltkrievijas puses, ko spēcīgi izjūt Lietuva un arī Latvija, ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, kā mainās uzbrukumu metodes. Tās ir grūti paredzēt un aptvert, kā tām stāties pretī. Arī interneta vide aizvien paliek spēcīgs ierocis – secina eksperti.
“Visi tie strādā dažādās dimensijās, dažādos veidos, paplašina šo te konflikta spektru. Modernai valstij un drošības ekspertiem ir jāspēj tam visam izsekot līdzi, tādēļ tam ir tik liela daļa no šīs debates veltīta,” pastāstīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
“Nākotnes kari būs kiberzubrukumi. Neviena lode netiks izmantota. Es nesen biju Ukrainā kopā ar veselības ministru un pieredzēju, kā Ukraina piedzīvo milzīgu kiberuzbrukumu, kad lielākā daļa ministrijas mājas lapu vairs nedarbojās. Un tas parāda, cik ievainojama valsts ir,” norādīja analītiķis Maikls Bociurkivs.
Jautājums ir, kā tam stāsties pretī un vai demokrātiskas valstis, kuras negrib izmantot spēku, nav vājākā pozīcijā.
“Demokrātijām var būt grūtāk reaģēt ātri, bet mūsu pretiniekiem nav vienas būtiskas lietas, kas ir mums – patiesība.
Mūsu priekšrocības ir mūsu vērtības, kas veido mūsu sabiedrības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Un to mēs varam lietot, atbildot uz šīm agresijām,” izteicās domnīcas “Atlantic Council” vecākais pētnieks Īans Bžezinskis.
Baltijas valstu sadarbība un izaicinājumi
Nozīmīga Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā forumā bija arī Baltijas valstu sadarbība.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) sacīja, ka kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstu vidū ir valdījusi veselīga konkurence, taču vienlaikus tās ir spējušas sekmīgi sadarboties un rast kopsaucēju dažādos jautājumos. Kols uzskata, ka būtiska joma, kurā Baltijas valstīm joprojām nav vienota nostāja, ir enerģētiskā drošība.
Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Žigimants Paviļonis norādīja, ka neviena cita reģiona valstis nesadarbojas tik cieši kā Baltijas valstis. Taču mūsu valstīm ļoti nopietni esot jādomā par nākotnes izaicinājumiem, viens no kuriem ir autoritārās Ķīnas pieaugošā ietekme pasaulē.
„Tā ir nākotnes cīņa starp autokrātijām un demokrātijām, starp sabiedrībām, kuras kontrolē autokrātija, un demokrātiskām sabiedrībām, kurās valda likuma vara.
Tā būs cīņa par inovācijām un tehnoloģijām un to, kurš tās kontrolēs – brīvas un demokrātiskas sabiedrības vai tās, kuras paverdzina cilvēkus. Es domāju, ka mums ir jābūt līderiem šajā nākotnes sacensībā. Mums ir jābūt kopā ar visinovatīvākajām un tehnoloģiski attīstītākajām valstīm. Mums ir jāveicina izmaiņas reģionā ap mums, lai panāktu, ka visa Eiropa ir brīva. Mums ir jāveicina Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās uz austrumiem. Lai to sasniegtu, mums ir jābūt labākajiem globālajā līmenī,” sacīja Paviļonis.
Arī Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons uzsvēra Baltijas valstu ciešo sadarbību ne tikai parlamentārajā, bet arī valdību un prezidentu līmenī.
Viņš sacīja, ka izaicinājumi, kurus mūsu valstīm rada austrumu kaimiņi, nekur nepazudīs, tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī turpmāk būs svarīgi turēties kopā.
ASV-Ķīnas sāncensība un Afganistāna
Citā konferences diskusijā eksperti iezīmēja scenārijus nākotnes sāncensībai starp divām lielvarām – ASV un Ķīnu.
ASV Valsts departamenta biroja attiecībām ar Ķīnu un Mongoliju direktors Henrijs Hends sacīja, ka Vašingtonas attiecības ar Pekinu būs konkurējošas, kad tas būs nepieciešams, uz sadarbību vērstas, kad tas būs iespējams, un naidīgas, ja tā vajadzēs.
Foruma noslēdzošās paneļdiskusijas bija veltītas Afganistānas nākotnei un Krievijas lomai starptautiskajās attiecībās.
“ES atceros 2006., 2007. gadu, kad Rīgas konferencē daudz diskutēja par Afganistānu, bet tad šis jautājums bija aizgājis otrā plānā. Un, ja toreiz domāja, kā palikt, ko darīt, tad tagad tiek domāts par to, kā darīt, kad tu jau esi ārpus Afganistānas,” pastāstīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Arī tuvākā laikā pasaule, visticamāk, nesīs jaunus izaicinājumus, kas prasīs arī ekspertu iedziļināšanos, gatavojoties nākamajai tikšanās reizei.
„Rīgas konferenci 2021” organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija.
