ĪSUMĀ:
- Džonsona Konservatīvā partija ir izcīnījusi pārliecinošu 80 vietu vairākumu.
- Džonsons sola pielikt punktu strīdiem un īstenot “Brexit”.
- Opozīcijas partija leiboristi ieguva 203 vietas – sliktākais rezultāts kopš 1935. gada. Leiboristu līderis Korbins paziņojis: nākamajā vēlēšanu ciklā viņš partiju nevadīs.
- 3. vietā - liberāldemokrāti, kuri ir zaudējuši vienu vietu parlamentā.
- Vēl vieni uzvarētāji - Skotu Nacionālistu partija, tai 48 no 55 vietām Skotijā.
- Skotu partijas līdere atsāk runāt par vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu.
- Ziemeļīrijā pamatīgs zaudējums Demokrātiskajai unionistu partijai.
Jau pirmie vēlētāju aptauju rezultāti, kas tika publiskoti tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas, dažiem nāca kā auksta duša un vilšanās, dažiem kā atvieglojums un jauna enerģijas deva. Par spīti sākotnējām aptaujām, kas vien dažas dienas pirms vēlēšanām pat prognozēja parlamentu bez vairākuma kādai no partijām, gala rezultāti ir pārliecinoši: premjerministra Borisa Džonsona vadītā
Konservatīvā partija ir izcīnījusi pārliecinošu 80 vietu vairākumu parlamentā. Šī ir lielākā konservatīvo uzvara kopš 1987. gada jeb Mārgaretas Tečeres laikiem.
Piektdien, 13. decembrī, no rīta, uzrunājot savus atbalstītājus, Džonsons norādīja, ka viņa uzdevums būs tagad šo vēlētāju pausto uzticību nepievilt.
“Mana misija būs strādāt dienu un nakti, lai pierādītu, ka jums bija taisnība, balsojot par mums, un lai nopelnītu jūsu atbalstu arī nākotnē. Un es gribu teikt, ka šajās vēlēšanās jūsu balss ir sadzirdēta,” uzsvēra premjers.
“Mēs, politiķi, šos trīs gadus esam pavadījuši strīdos par “Brexit”. Mēs pat esam strīdējušies par strīdiem un par šo strīdu toni.
Es šīm muļķībām pielikšu punktu, un mēs īstenosim “Brexit” noteiktajā laikā līdz 31. janvārim. Nekādu ''ja'', ''bet'' vai ''varbūt''! Pamest Eiropas Savienību kā vienotai valstij, atgūt kontroli pār mūsu likumiem, robežām, naudu, tirdzniecību - tā tiks izpildīts mūsu iedzīvotāju sniegtais demokrātiskais mandāts,” paziņoja Džonsons.
Džonsona un toriju panākums tiek skaidrots ar koncentrēšanos uz vienu galveno tēmu – “Brexit” novešanu līdz galam. Šis aicinājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis daudzos līdz šim leiboristu kontrolētajos reģionos, kas pirms trijiem gadiem arī nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
"Šīs vēlēšanas nozīmē, ka "Brexit" īstenošana ir nemaināms, neatvairāms, neatceļams Lielbritānijas cilvēku lēmums.
Ar šīm vēlēšanām mēs esam pielikuši punktu visiem šiem nožēlojamajiem draudiem par otro referendumu," piebilda Džonsons.
Taču kā otrs, un varbūt pat vēl nozīmīgāks faktors, ir leiboristu līderis Džeremijs Korbins, kurš ir izrādījies ļoti nepopulārs un arī ļoti pretrunīgs, tāpēc arī leiboristu rezultāts ir šokējošs – iegūtas vien 203 vietas, un tas ir sliktākais leiboristu rezultāts kopš 1935. gada.
Korbins savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja rīkot atkārtotu referendumu par attiecībām ar Eiropas Savienību un veidot pilnīgi jaunu "Brexit" sarunvežu komandu. Taču šis plāns acīmredzot nav uzrunājis vēlētājus, tāpat kā citi leiboristu solījumi.
"Šī nakts un rezultātu leiboristiem ir ļoti liela vilšanās. Bet es gribu teikt, ka vēlēšanu kampaņā mēs izvirzījām cerību un vienotības manifestu, kas palīdzētu izlabot nepareizo, netaisnību un nevienlīdzību, kas valda mūsu valstī," sacīja Korbins.
Korbins jau paziņojis, ka rezultāti tiks rūpīgi izanalizēti, bet nākamajā vēlēšanu ciklā viņš partiju nevadīs.
“Es gribu skaidri pateikt, ka es nevadīšu partiju nākamajās vispārējās vēlēšanās. Es apspriedīšos ar mūsu partiju, lai nodrošinātu, ka tiek uzsākts šo rezultātu izvērtēšanas process un tiek spriests par turpmāko partijas politiku.
Es turpināšu vadīt partiju šajā laikā, lai nodrošinātu, ka notiek diskusijas par mūsu virzību nākotnē,” sacīja Korbins.
Jau pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka neatkarīgi no tā, kuras partijas līderis uzvarēs – Džonsons vai Korbins – otrs faktiski būs politiskais līķis. Tagad to var teikt par Korbinu un arī viņa īstenoto politiku, ko dēvē par korbinismu. Eksperti saka, ka leiboristiem tagad vajadzēs vismaz divas vēlēšanas, lai atgūtos no smagā trieciena, jo turklāt viņi savu uzticību ir zaudējuši ierasti leiboristus atbalstošajos reģionos.
Pie šo vēlēšanu neveiksminiekiem var pieskaitīt arī trešajā vietā esošos liberāldemokrātus, kuri ir zaudējuši vienu vietu parlamentā, taču šī vieta piederēja partijas līderei Džo Svinsonei. Viņa brīdinājusi, ka tagad Apvienotajai Karalistei pāri brāžas nacionālisma vilnis.
“Miljoniem cilvēku valstī šie rezultāti nesīs bažas un satraukumu. Taču cilvēki meklē cerību. Es joprojām uzskatu, ka mēs kā valsts varam būt silti un cēli, iekļaujoši un atvērti, un, cieši sadarbojoties ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, mēs varam sasniegt daudz vairāk,” sacīja Svinsone.
Savukārt par vēl vieniem lieliem uzvarētājiem jāmin Skotu Nacionālistu partija, kas ir ievērojami uzlabojusi savas pozīcijas un izcīnījusi 48 no 55 vietām Skotijā.
Šāda uzvara ir devusi iemeslu skotu nacionālistu līderei Nikolai Stērdženai atkal sākt runāt par nepieciešamību rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu.
Arī Ziemeļīrijā pamatīgus zaudējumus cietuši Demokrātiskās unionistu partijas pārstāvji, jo vietu parlamentā ir zaudējis arī partijas līderis parlamentā Naidžels Dodss, un tagad Ziemeļīrijas nacionālistu Vestminsterā būs vairāk nekā unionistu. Un tas tikai liecina, ka Borisam Džonsonam pat ar pārliecinošo vairākumu nāksies pielikt ne mazumu pūļu, lai ne tikai izvestu Lielbritāniju no Eiropas Savienības, bet arī lai saglabātu Apvienotās Karalistes vienotību.
Džonsons jau piektdien, 13. decembrī, ir apmeklējis Anglijas karalieni Elizabeti un saņēmis aicinājumu veidot kabinetu. Tas nozīmē, ka Lielbritānija visai neizbēgami tuvojas aiziešanai no Eiropas Savienības.
KONTEKSTS:
Lielbritānijā ceturtdien, 12. decembrī, notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu, – vai tas būs pašreizējais premjerministrs Džonsons vai opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Korbins.
Pirms vēlēšanām veiktās aptaujas uzvaru prognozēja pašlaik valdošajai Konservatīvo partijai un tās līderim Džonsonam, taču pēdējo dienu laikā pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem mazinājās. Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību nākamā gada 31. janvārī.
Farāžs pirms vēlēšanām paziņoja, ka viņa vadītā "Brexit partija" vēlēšanās nesacentīsies ar premjerministra Džonsona Konservatīvo partiju.
