Kijevā tāpat kā daudzās citās Ukrainas pilsētās viss liecina, ka esošo vēlētāju uzticības kredītu lielākoties nav iztērējuši ne pēc Maidana revolūcijas pie varas nākušie politiķi, ne arī jau sen valdījušie pilsētu vadītāji, kuri noturējās savos krēslos par spīti revolūcijas nestajām pārmaiņām.
Kijevā balsojumā uzvarējis līdzšinējais mērs Vitālijs Kļičko. Lai gan būs nepieciešama balsojuma otrā kārta, eksperti nešaubās, ka arī tajās prezidenta Petro Porošenko sabiedrotajam izdosies uzvarēt.
Zaudējušie kandidāti gan vēl sola cīnīties, gatavo tiesu darbus par pārkāpumiem un pat draud, ka konflikta dēļ notikusī iedzīvotāju apbruņošanās var tikt vērsta pret valdošajiem politiķiem.
„Tik netīras vēlēšanas mēs vēl nekad nebijām pieredzējuši. Mēs saskārāmies ar rezultātu falsifikāciju, un tāpēc mēs vērsīsimies pie visas starptautiskās sabiedrības. Oligarhi mūs provocē uz pilsoņu karu. Mēs to šeit negribam, taču, ja tāds būs, tad uz Eiropu plūdīs bēgļu straumes,” situāciju ieskicē Kijevas mēra amata kandidāts Dmitrijs Pavļičenko.
Tomēr nu jau arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji kopumā pauduši atbalstu noritējušajam balsojumam un tik būtiskus pārkāpumus, lai apšaubītu rezultātus, nav saskatījuši.
Prezidents Petro Porošenko šos rezultātus raksturojis kā gaidītā nedemokrātisko spēku revanša izgāšanos. Eksperti gan atgādina, ka valdības kontrolētajās Ukrainas austrumu daļās varu saglabājuši arī politiķi, kas savulaik bija Viktora Janukoviča, nevis jaunās varas sabiedrotie. „Principā varam teikt, ka vēlēšanas noritēja mierīgi un plaši zināmie politiķi, kuriem ir savs zināms politiskais un finanšu kapitāls, var justies pārliecināti,” komentē “Hromadske.tv” galvenā redaktore Natālija Gumeņjuka. „Tā drīzāk arī nebija ideoloģiska cīņa, bet cīņa par pilsētām. Arī pats vēlēšanu likums tika tā izveidots, ka neatkarīgajiem kandidātiem vienalga nācās balotēties no partiju sarakstiem un līdz ar to nevarēja parādīties nezināmi cilvēki. Nekas kardināls nav noticis un saglabājies „status quo”,” norādīja Gumeņjuka.
Īpaša uzmanība, kā tas pēdējā laikā ierasts, tika pievērsta pilsētām pie frontes. Faktu, ka balsojumu neizdevās noorganizēt stratēģiski svarīgajā Mariupolē, eksperti skaidro ar iekšējām cīņām un slepenu vienošanos, lai noturētu varu.
„Tā vara ir vecā Janukoviča vara, kura kļuvusi lojāla jaunajai varai. Austrumos lielā mērā nekādas pārmaiņas nav pieredzētas. Arī Mariupoles gadījumā pavisam jaunu cilvēku arī nav – tie principā ir cilvēki, kas Mariupolē bija pie varas pēdējo desmitgadi, un kuri ļoti uzmanīgi darbojas pie jebkuras varas, kas valstī nomainās,” skaidro Gumeņjuka.
Šīs vēlēšanas arī izcēlās ar relatīvu klusumu konflikta epicentrā – lai gan Ukrainas armija ziņo par diviem ievainotajiem pēdējās diennakts laikā, apšaužu apjoms kopš septembra ir patiešām ievērojami samazinājies, ļaujot cerēt, ka iestāsies patiess pamiers.
Drošības situācijas uzlabošanās ļāvusi daļai iedzīvotāju arvien vairāk pievērst uzmanību ekonomiskajām problēmām, it īpaši ņemot vērā, ka tuvojas ziema. Tāpēc arī Kijevā pie valdības ēkas jau atkal redzamas protestētāju teltis. „Cenas kāpj. Gāze paliek dārgāka – pensionārei ir 1275 grivnu pensija, bet par trīsistabu dzīvokli tikai apkurē jāmaksā 1300 grivnu,” norāda kijeviete Jūlija.
Tomēr arī tas iedzīvotāju vairākums, kas negrasās iet protestēt, lielākoties cerības par situācijas uzlabošanos nelolo. „Jaunā politika ir tā pati labi aizmirstā vecā. Tie, kas bija pie varas, tā arī palika. Nekas nav mainījies,” domā vēl viens kijevietis Vjačeslavs.
Pašvaldību vēlēšana otrā kārta tiks organizēta novembra vidū un kā spriež eksperti – tajās gaidāma vien pašreizējo tendenču turpināšanās un galvgalī esošo politisko līderu nostiprināšanās.