ĪSUMĀ:
- Prognozes liecina, ka šogad Eiropā tūrisms saruks par 30%-40%, salīdzinot ar 2019. gadu.
- Situācijai uzlabojoties, ES valstis pakāpeniski atceļ Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.
- Līdz ar vasaru valstis domā par savu robežu atvēršanu tūristiem un sezonas strādniekiem.
- Iekšējās robežas atver Baltijas valstis, līdzīgi rīkojas Čehija, Slovākija un Ungārija.
- Apvienotajā Karalistē apsver gaisa tiltu uz Grieķiju vasaras atvaļinājumu baudīšanai.
- Itālija no 3. jūnija atvērs robežas pārējo ES un Šengenas dalībvalstu pilsoņiem.
- Savukārt Spānija robežu visu ES dalībvalstu pilsoņiem atvērs no 1. jūlija.
- Vairākas ES valstis paziņojušas, ka savu robežu citu ES valstu pilsoņiem atvērs no 15. jūnija;
- Tad arī vajadzētu atvērt ES bloka ārējās robežas.
Robežu aizvēršana radīja pamatīgu jucekli, jo miljoniem eiropiešu steidzās atgriezties dzimtenē. Daudziem vajadzēja vairākas diennaktis, lai nokļūtu mājās. Savukārt preču pārvadātāji nevarēja laicīgi nokļūt pie pasūtītājiem.
Robežu slēgšanu un starptautiskās aviosatiksmes pārtraukšanu īpaši izjuta tūrisma un viesmīlības nozare, kas veido aptuveni desmito daļu no ES ekonomikas un tieši vai netieši nodarbina 27 miljonus cilvēku. Vīrusa vienas no vissmagāk skartajām valstīm ir Spānija un Itālija, kur tūrisma pienesums tautsaimniecībā ir vēl lielāks.
Tiek prognozēts, ka šogad Eiropā tūrisms saruks par 30%-40%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Krīze ir smagi iedragājusi arī Eiropas avionozari. Vairākas lidsabiedrības ir bijušas spiestas lūgt valdībām naudu, lai pārdzīvotu krīzi. Piemēram, Vācijas valdība apstiprināja nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu 9 miljardu eiro apmērā.
Vīruss joprojām plosās visā Eiropā, tomēr situācija pakāpeniski uzlabojas. Valstis, kurām izdevās izvairīties no plaša Covid-19 uzliesmojuma, ir atcēlušas vairumu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu. Arī vīrusa smagāk skartajās valstīs ir atviegloti ierobežojumi.
Līdz ar vasaras sākšanos valstis domā arī par savu robežu atvēršanu, lai uzņemtu tūristus un sezonas strādniekus, par kuru trūkumu krīzes laikā aktīvi sūdzējušies rietumvalstu lauksaimnieki.
Baltijas valstis kā vienas no pirmajām maija vidū atvēra iekšējās robežas, izveidojot tā saukto "Baltijas ceļošanas burbuli", lai šo valstu iedzīvotāji varētu braukt ciemos viens pie otra.
Igaunija kopš vakardienas ir atvērusi savas robežas arī ES, Šengenas zonas dalībvalstu un Apvienotās Karalistes pilsoņiem. Personām, kuru dzimtenē pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bijis zemāks par 15, nav obligāti jāievēro divu nedēļu pašizolācija.
Arī Lietuva kopš vakardienas ir atcēlusi ieceļošanas ierobežojumus no tām ES un Šengenas zonas dalībvalstīm, kuras ir uzskatāmas par epidemioloģiski drošām. Pašlaik drošo valstu sarakstā ir ievietotas 24 valstis. Savukārt ceļotājiem no valstīm, kurās inficēto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pārsniedz 15, bet nav lielāks par 25, pēc ierašanās Lietuvā ir obligāta 14 dienu pašizolācija.
Latvija pagaidām nav izveidojusi epidemioloģiski drošo valstu sarakstu, bet sagaidāms, ka tas varētu notikt šonedēļ, vakar intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Līdz saraksta apstiprināšanai visiem ES un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu iedzīvotājiem pēc ierašanās Latvijā būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Arī Čehija, Slovākija un Ungārija ir izveidojušas ''ceļošanas burbuli'', kura ietvaros šo valstu iedzīvotāji var brīvi šķērsot robežas, bet nedrīkst uzturēties kādā no kaimiņvalstīm ilgāk par 48 stundām.
Apvienotās Karalistes valdība ir apspriedusi iespēju izveidot gaisa tiltu uz Grieķiju, lai briti varētu tur baudīt vasaras atvaļinājumu. Šādu tiltu nav paredzēts izveidot ar vīrusa smagi skarto Spāniju, kas ir viens no britu iecienītākajiem ceļojumu galapunktiem.
Tomēr ES vadība skeptiski raugās uz šādiem ceļošanas burbuļiem un gaisa tiltiem starp atsevišķām valstīm. Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins norāda, ka tas rada nevienlīdzību starp valstīm un neveicina Eiropas vienotību.
"Ja runājam par tūrisma un viesmīlības nozares atkalatvēršanu, tad nav pieļaujama jebkāda veida diskriminācija. Nepieciešamie soļi ir jāsper, balstoties uz Eiropas Komisijas vadlīnijām un izvairoties no diskriminācijas. Kā piemēru varu minēt robežu atvēršanu. Nevar notikt tā, ka pēc pašreiz spēkā esošo ierobežojumu atcelšanas Šengenas zonu aizstātu reģionālas “mini Šengenas”, kas fragmentētu mūsu vienoto tirgu un diskriminētu pārējās dalībvalstis. Tas nav iespējams. No otras puses, ir pieļaujams, ka reģioni un dalībvalstis, kurās ir līdzīga epidemioloģiskā situācija, pakāpeniski atjauno kustību pār iekšējām robežām tā, lai tas nevienu nediskriminētu un būtu droši ceļotājiem," Shins sacīja televīzijas kanālam "Euronews".
Itālija, kas pandēmijas sākumā bija vīrusa epicentrs Eiropā, rīt atvērs savas robežas pārējo ES un Šengenas zonas dalībvalstu pilsoņiem.
Savukārt Spānija, kur ir Eiropā otrs augstākais inficēto skaits, no 22. jūnija atļaus iebraukt Vācijas, Francijas un Skandināvijas valstu pilsoņiem, kuriem nebūs jāievēro pašizolācija. Citu Eiropas valstu pilsoņiem Spānijas robežas būs atvērta no 1. jūlija.
Vairākas ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka atvērs savas robežas pārējo Eiropas valstu pilsoņiem 15. jūnijā, kad vajadzētu atvērt arī bloka ārējās robežas.
