Arvien straujāk palielinoties jaunu Covid-19 saslimušo skaitam, Francijas valdība ir pieņēmusi lēmumu vairākos reģionos izsludināt veselības ārkārtas stāvokli ieviest komandantstundu no deviņiem vakarā līdz sešiem rītā. Šādi ierobežojumi stāsies spēkā 17. oktobra pusnaktī un turpināsies četras nedēļas. Tie attieksies uz galvaspilsētu Parīzi un vēl astoņām lielpilsētām – Grenobli, Lilli, Lionu, Marseļu, Monpeljē, Ruānu, Sentetjēnu un Tulūzu, tādējādi kopumā ietekmējot 19 miljonus cilvēku.
Uzrunājot savus pilsoņus, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēris, ka šādiem plāniem ir konkrēti un sasniedzami mērķi:
"No deviņiem vakarā līdz sešiem rītā nebūs aizlieguma braukt ar automašīnu, taču būs strikti ierobežojumi skaidram mērķim. Taču tas nozīmē, ka mēs vairs nedosimies uz restorāniem un neiesim prom no restorāniem pēc deviņiem vakarā.
Mēs vairs neiesim pie draugiem vai ballītēm, jo mēs zinām, ka tās ir vietas, kur ir visvieglāk inficēties. Un tās mums ir jāsamazina."
Francijas likumi aizliedz varas iestādēm ierobežot privātu pasākumu dalībnieku skaitu. Lai arī Makrons situāciju veselības aprūpes sistēmā ir nosaucis par satraucošu, viņš ir noliedzis apgalvojumus, ka Francija ir zaudējusi kontroli pār vīrusa izplatību. Pretējs viedoklis gan ir medicīnas darbiniekiem, kuri ceturtdien rīko streiku, pieprasot vairāk gultasvietu slimniekiem, jaunas darbavietas un lielāku atalgojumu.
Ierobežojošus pasākumus ir apņēmusies pastiprināt arī Vācija, kur inficēto skaits diennakts laikā pārsniedz 5000, tādējādi pārspējot pavasara augstākos rādītājus. Kā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, šajā situācijā ir nepieciešama visu iedzīvotāju sadarbība:
"Šajā kritiskajā rudens laikā es vēlos vērsties pie visiem pilsoņiem un uzsvērt, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai piedalās visi. Pakļaušanās izstrādātajiem noteikumiem ir kā alfa un omega.
Mums nav jāpadodas šim vīrusam, bet mēs varam pret to cīnīties kopīgi."
Visai asas diskusijas par Covid-19 apturēšanu pašlaik risinās Lielbritānijā, kur ir izskanējis aicinājums neilgi pirms Ziemassvētkiem uz divām nedēļām faktiski aizslēgt valsti, lai pārrautu inficēšanās ķēdi. Eksperti ir aprēķinājuši, ka šādi ļoti stingri karantīnas pasākumi ļautu slimības izplatību samazināt par 30–50 procentpunktiem. Tas būtu ļoti nozīmīgs rādītājs, ņemot vērā, ka pašlaik ik dienu saslimst aptuveni 15 tūkstoši britu. Pagaidām gan šādiem ierobežojumiem nav pilnīga valdības atbalsta – premjerministrs Boriss Džonsons šādu ierosinājumu ir nosaucis par katastrofu, taču nav to pilnībā izslēdzis.
Restorānus un bārus uz 15 dienām ir apņēmušās slēgt Katalonijas reģiona varasiestādes Spānijā. Nīderlandē stājies spēkā aizliegums tirgot alkoholu un prasība vilkt sejas maskas. Īrija domā par to, kā pastiprināt drošību Ziemeļīrijas pierobežā, ņemot vērā, ka Ziemeļīrijā uz četrām nedēļām ir ieviesti sociālās pulcēšanās ierobežojumi, tostarp slēdzot bārus un restorānus.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
