Eiropa joprojām ir viens no Covid-19 pandēmijas epicentriem. Neraugoties uz valstīs ieviestajiem ierobežojumiem, koronavīruss turpina strauji izplatīties.
Vācija
Eiropas lielākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita – Vācijā – reģistrēto vīrusa inficēto skaits pārsniedzis divu miljonu atzīmi, paziņoja Roberta Koha institūts. Tāpat šonedēļ valsts ziņoja par lielāko Covid-19 upuru skaitu diennakts laikā kopš pandēmijas sākuma.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Vācijai pavasarī klājās krietni labāk. Inficēšanās un ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotājiem bija salīdzinoši neliels. Bet kopš oktobra nogales ik dienu inficēto skaits pieaug par 10 000 līdz 25 000 dienā.
Kopumā Covid-19 prasījis vairāk nekā 45 000 cilvēku dzīvību. Pieaugušās mirstības dēļ krematorijās burtiski ir izveidojušies zārku kalni, jo apbedīšanas iestādes netiek galā ar milzīgo nelaiķu pieplūdumu.
Vācijā kopš decembra ir spēkā vispārējā karantīna, taču tā nav devusi cerēto rezultātu – inficēto skaita samazināšanos. Kanclere Angela Merkele vēlas ievērojami pastiprināt ierobežojumus, tāpēc viņa nākamās nedēļas sākumā tikšoties ar visu 16 federālo zemju premjerministriem.
Izdevums “Der Spiegel” ziņo, ka sanāksmē varētu lemt par robežpārbaužu ieviešanu un obligātu medicīnisko respiratoru valkāšanu atsevišķās publiskās vietās. Savukārt laikraksts “Bild” vēsta, ka Merkele arī vēloties ierobežot sabiedriskā transporta kustību, lai mudinātu iedzīvotājus strādāt no mājām.
Vācijas valdība ir saņēmusi pārmetumus par lēno vakcināciju pret Covid-19. Līdz šim Vācijā ir vakcinēti vairāk nekā 840 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 1 % no 83 miljoniem iedzīvotāju. Veselības ministrs Jenss Špāns šonedēļ paziņoja, ka visus valsts iedzīvotājus varētu sapotēt jau līdz gada vidum.
Francija
Vācijas kaimiņvalsts Francijas valdība izziņojusi jaunus ierobežojumus, lai savaldītu Covid-19. Premjerministrs Žans Kastekss paziņojis, ka no sestdienas, 16. janvāra, komandantstunda sāksies jau sešos vakarā, nevis astoņos kā līdz šim, un turpināsies līdz sešiem rītā, vēsta raidsabiedrība BBC. Komandantstunda būs spēkā vismaz 15 dienas.
Francijā Covid-19 prasījis vairāk nekā 69 000 cilvēku dzīvību un slimība aizvien izplatās. Līdz ar to plānots, ka no sestdienas, 16.janvāra, vismaz uz divām nedēļām tiks pagarināta komandantstunda. Tā sāksies jau sešos vakarā, nevis astoņos, kā tas bija līdz šim, un turpināsies līdz sešiem rītā. Tiks pastiprināta arī robežkontrole, un ikvienam, kurš ieradīsies Francijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Skolas gan netiks slēgtas.
Kastekss paziņoja, ka, “ieviešot komandantstundu, mēs sekojam stratēģijai, kas paredz stingrākus ierobežojumus, paaugstinoties epidemioloģiskajam riskam”.
“Vienlaikus atgādinu, ka pašreizējā situācijā citi – vēl stingrāki noteikumi, kas ietekmētu ekonomisko un sociālo situāciju, nav nepieciešami. Atgādināšu, ka oktobra beigās, kad lēmām par komandantstundu, ik dienu saslimušo skaits pieauga par kādiem 50 tūkstošiem, bet tagad vien ap 16 -17 tūkstošiem,” sacīja Kastekss.
Francija arī pastiprinās robežkontroli un pieprasīs uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, ierodoties valstī. Tiesa, Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem paredzēts izņēmums un tests nav jāuzrāda.
Zviedrija
Zviedrijā no Covid-19 izraisītajām komplikācijām mirušo skaits ceturtdien, 14. janvārī, pārsniedza 10 tūkstošus.
Zviedrija atšķirībā no citām Eiropas valstīm neieviesa stingrus ierobežojumus, tā vietā paļaujoties uz ieteikumiem sabiedrībai, lai samazinātu vīrusa izplatību. Šī stratēģija izpelnījusies ekspertu un opozīcijas politiķu kritiku.
Jaunākie partiju reitingi liecina, ka arī iedzīvotāji nav mierā ar sociāldemokrātu premjerministra Stēfana Levēna valdības pieeju. Pēdējā mēneša laikā atbalsts Sociāldemokrātu partijai ir samazinājies par 2 procentpunktiem, bet par populārāko partiju ir kļuvusi opozīcijā esošā Moderātu partija.
Daudzviet spēkā komandantstunda
Komandantstunda ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Ungārijā nepieciešama darbadevēja rakstiska atļauja, lai atrastos ārpus mājām laika posmā no astoņiem vakarā līdz pieciem rītā.
Beļģijā komandantstundas laiks atšķiras pa reģioniem. Piemēram, Flandrijā ik dienu jābūt mājās no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā, bet Briselē un Valonijā komandantstunda ir no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā.
Arī Itālijā mājās jābūt jau desmitos vakarā. Par komandantstundas ieviešanu spriež arī citas valstis, to skaitā Nīderlande.
Līdz šim Eiropā ļoti pamanāmi ir bijuši ierobežojumu pretinieki, taču tagad ir sarosījušies arī ierobežojumu atbalstītāji.
Vācijas un Austrijas aktīvisti ir uzsākuši parakstu vākšanas kampaņu “ZeroCovid”, lai mudinātu valdības visā Eiropā ieviest drakoniskākus ierobežojumus.
Petīcijas iniciatori uzskata, ka uz laiku ir jāslēdz skolas un uzņēmumi, lai varētu efektīvi ierobežot koronavīrusa izplatību un samazināt spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. Kopš kampaņas sākuma 14. janvārī petīciju ir parakstījuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
