“Es priecājos, ka pirmajā dienā, kā ziņots par jauno amerikāņu administrāciju, ASV atkal pievienosies Parīzes nolīgumam. Tas būs ļoti spēcīgs sākumpunkts mūsu atjaunotajai sadarbībai,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
“Vairāk nekā 70 miljoni cilvēku nobalsoja par Donaldu Trampu, aptuveni puse no Amerikas sabiedrības. Un tas ir īstais izaicinājums, kā tos atgūt nopietnai, uz centru balstītai politikai. Es domāju, ka būtu nepareizi uzbrukt viņiem kā populistiskiem vēlētājiem. Es domāju, ka mums viņu problēmas jāuztver nopietni,” sacīja Eiroparlamenta ETP politiskās grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.
Debatēs parlamentā arī izskanēja ļoti skaidra vēlme – pēc iespējas ātrāk sagaidīt Baidena pirmo vizīti Eiropā.
Bet paši eiropieši ir daudz piesardzīgāki. Interesantus rezultātu parāda nesen domnīcas “Eiropas ārlietu padome” publicētā aptauja. 11 ES dalībvalstīs vēl pirms uzbrukuma Kapitolijam aptaujāti 15 tūkstoši iedzīvotāju.
Uz jautājumu, vai ASV politiskā sistēma strādā labi vai ir bojāta, 61% atbildēja – ASV sistēma ir bojāta, un tikai 27% uzskata, ka tā strādā labi.
Interesanti redzēt, ka arī pēc Baidena ievēlēšanas daudzi tomēr neuzticas ASV. Trampa ievēlēšana pirms četriem gadiem trešdaļai eiropiešu uzticēšanos ASV ir sagrāvusi.
“Lai arī ir optimisms par Baidena uzvaru, valda arī pesimisms attiecībā uz ASV lomu pasaulē un attiecībā uz ASV jaunās administrācijas spēju atrisināt iekšējās un ārējās problēmas,” norādīja domnīcas pētnieks Pāvels Zerka.
Pēc tirdzniecības kara, ko Tramps ar Eiropu sāka, lai arī Baidens to nesola turpināt, tomēr rūgtums eiropiešiem ir palicis. 35% uzskata, ka mums turpmāk jābūt stingrākiem pret ASV ekonomiskas lietās. Un tikai 26% uzskata, ka var turpināt kā līdz šim.
Eiropiešu prognozes par ASV nākotni kā pasaules vadošo lielvalsti ir visai skeptiskas arī pēc Baidena ievēlēšanas. 59% uzskata, ka pēc 10 gadiem Ķīna būs pasaulē ietekmīgāka nekā ASV. Un iemesls tam ir neziņa, kas varētu notikt pēc nākamajiem četriem gadiem.
“Nav jau tā, ka tiktu apšaubīti Baidena labie nodomi, bet mēs nezinām, vai pēc četriem gadiem Donalds Tramps neatgriezīsies Baltajā namā, vai arī kāds viņam līdzīgs būs nākamais ASV prezidents. Donalda Trampa prezidentūra ir pārkāpusi vairākus svarīgus tabu jautājumus transatlantiskajās attiecībās,” skaidroja pētnieks Pāvels Zerka.
Varētu domāt, ka sabiedriskajai domai nav lielas ietekme uz valstu ārpolitiku, bet eksperti norāda uz pretējo. Iedzīvotāju noskaņojums arvien vairāk to ietekmē, un daudzas partijas tieši ārpolitiskos jautājumus izmanto, lai mobilizētu savus atbalstītājus vai šķeltu oponentu.
Tātad, lai arī lielākā daļa eiropiešu priecājās par jauno ASV prezidentu, tikai nedaudzi ir pārliecināti, ka Baidena vadībā ASV izdosies atgriezties kā lielākajam globālajam spēlētājam.
KONTEKSTS:
Aizejošā ASV prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņš beidzās 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīja demokrātu partijas pārstāvis Džo Baidens.
ASV prezidenta vēlēšanas norisinājās pērn novembrī. Tajās uzvarēja demokrātu partijas virzītais Baidens, kurš apsteidza līdzšinējo prezidentu Trampu. Vairākos štatos, kur rezultāti bija strīdīgi, rezultāti tika pārskaitīti pat vairākkārtīgi. Lai gan mediji Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja jau 7. novembrī, līdzšinējais prezidents Tramps atteicās atzīt savu sakāvi, apgalvojot, ka balsu skaitīšanas laikā notikusi krāpšanās. Vienlaikus Tramps atzina, ka Balto namu pametīs un nepretosies varas maiņai. 15. decembrī elektoru vairākums apstiprināja demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.
